“Šīs iniciatīvas mērķis ir savākt pietiekami daudz naudas un piedāvāt kā atlīdzību tiem spēka struktūru pārstāvjiem vai tiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas īstenos noziedznieka Nr. 1 aizturēšanu un arestu,” vēsta Cepkalo.
Savai iniciatīvai Cepkalo devis simbolisku nosaukumu: “Visu vai neko”. Naudas vākšana notiek īpašā mājaslapā, un pašlaik ir savākti nedaudz vairāk kā 60 000 eiro.
Baltkrievu uzņēmējs Cepkalo pagājušogad grasījās piedalīties Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, bet Lukašenko režīms atteicās reģistrēt viņa kandidatūru. Cepkalo ar sievu Veroniku pašlaik dzīvo Latvijā.
27 gadus ilgās valdīšanas laikā Lukašenko ap sevi sapulcējis īpaši uzticamus kadrus, tādēļ maz ticams, ka viņi būs gatavi riskēt un nostāties pret Baltkrievijas vadoni.
Sankcijas varētu skart kālija un fosfātu eksportu
Eiropas valstis tikmēr mēģina ietekmēt Lukašenko režīmu ar citiem paņēmieniem un grasās vienoties par efektīvākām sankcijām pret Baltkrievijā valdošo režīmu. Visticamāk, ekonomiskās sankcijas varētu skart kālija un fosfātu eksportu, kā arī finanšu nozari, tostarp valsts parādzīmes.
Jau tuvāko dienu laikā varētu kļūt zināmi to Baltkrievijas amatpersonu vārdi, kas tiks pakļauti jaunām Eiropas Savienības sankcijām. Tā pēc ceturtdien Lisabonā notikušās neformālās ārlietu ministru sanāksmes paziņoja Žuzeps Borels, Eiropas augstais pārstāvis ārlietās. Bet par sankcijām pret dažādām Baltkrievijas ekonomikas nozarēm diskusijas vēl kādu laiku turpināsies.
Tomēr šobrīd ir visai skaidra izpratne, ka Eiropa nevar ignorēt piespiedu „Ryanair” lidmašīnas nosēdināšanu Minskas lidostā, sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
“Eiropā mēs rīkojamies pēc vienprātības principa. Vēl ir pāragri teikt kādi tieši būs nākamie soļi.
Bet piespiedu „Ryanair” lidmašīnas nosēdināšana patiešām veicina vienprātību, jo visas valstis redz, ka šis ir nopietns drauds un ka ir svarīgi nedot citiem diktatoriem, kā arī Lukašenko, ieganstu kaut ko tādu atkārtot.”
Ļoti nepārliecinoša versija
Vistiešāk publiski izteicās Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss. Viņš sacīja, ka ekonomiskās sankcijas varētu skart kālija un fosfātu eksportu.
Tāpat varētu domāt arī par finanšu transakciju ierobežošanu un par to, vai Baltkrievija turpmāk drīkstēs izlaist Eiropā savas valsts parādzīmes. Turpretī Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šalenbergs mudināja rīkoties piesardzīgi, lai sankcijas pārāk nekaitētu Baltkrievijas iedzīvotājiem.
Tomēr viens ir skaidrs: Lukašenko versijai par lidmašīnā it kā ievietoto spridzekli gandrīz neviens netic. To apstiprināja arī Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
“Es arī personīgi esmu sazinājies ar Baltkrievijas ārlietu ministru Makeju un palūdzu skaidrojumu. Bet viņa versija ir ļoti nepārliecinoša. Ja viņi saka, ka tur varētu būt bijusi bumba, kādēļ vajadzēja arestēt pasažierus? Tas viss izskatās pēc viltīga gājiena, ko izspēlējusi Baltkrievijas valdība.”
Putins un Lukašenko rīkojas līdzīgi
Uz tikšanos Lisabonā bija ieradies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norāda, ka arī Ziemeļatlantijas alianse ir nosodījusi Minskas rīcību. Stoltenbergs sacīja, ka Baltkrievijā un Krievijā valdošo režīmu rīcība pēdējā laikā ir ļoti līdzīga.
“Viņi apspiež protestētājus. Viņi apspiež demokrātisko opozīciju. Viņi izmanto kiberuzbrukumus, indē Navaļniju un ar varu vēršas pret mītiņu dalībniekiem. Tās ir divas dažādas valstis, bet ar ļoti līdzīgu rīcības modeli,” secina Stoltenbergs.
“Šis rīcības modelis mums ir jāuztver ļoti nopietni, jo tas ir pretrunā ar demokrātiskām pamatvērtībām, tas ir pretrunā ar vērtībām, kam tic NATO – tiesiskumam, demokrātijai, indivīdu brīvībai. Tas arī rada nestabilitāti un neziņu mūsu kaimiņos.”
Lukašenko tikmēr piektdien Sočos tiekas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz masu nekārtību rīkošanā, par ko viņam draud 15 gadu cietumsods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu.
Eiropas Savienības valstu līderi pēc notikušā vienojās paplašināt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī uzņēmumiem, kas finansiāli atbalsta Minskā valdošo režīmu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliegts izmantot ES valstu gaisa telpu un nosēsties ES valstu lidostās. Savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteikts neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu.
