Neatkarīgie mediji gan turpina uzrunāt cilvēkus Krievijā, taču šobrīd to dara ārpus tās. Piemēram, Latvijā līdz šim darba vīza izsniegta 161 Krievijas mediju pārstāvim.
Patlaban Latvijā savu darbību oficiāli sākuši vairāki no Kremļa neatkarīgie mediji, kas orientēti uz Krievijas sabiedrības uzrunāšanu – "Novaya Gazeta", "Radio Svoboda", "BBC" un "Deutsche Welle" krievu redakcijas.
Maksims Blants ir ekonomisko procesu novērotājs un publicists, kā arī "Radio Svoboda" raidījuma "Nauda brīvībā" vadītājs.
Viņa pārstāvētais medijs Krieviju pameta vēl pirms kara, kad tika pasludināts par ārvalstu aģentu.
"Tika pieņemts lēmums, ka palikt Krievijā ārvalstu aģenta kārtā būs ne īpaši labi. Tāpēc mēs pārvācāmies uz Kijivu. Un tur mēs ieradāmies tikai divas dienas pirms kara," stāsta Blants.
Tad atkal nācās pārcelties un šoreiz uz Rīgu. Tagad "Radio Svoboda" šeit strādā apmēram 30 cilvēku sastāvā.
Pārsvarā darbs ir no mājām, taču iekārtots ir arī pagaidu birojs un īrēta televīzijas studija.
Strādāt gan viegli nav, atzina Blants. Lielākoties tāpēc, ka ir grūti izsekot tam, kas patiesībā šobrīd notiek Krievijā.
"Ne vienmēr sanāk pareizi trāpīt, izvēloties dienas tēmas aktualitāti. Man liekas, ka svarīgi ir runāt par ko vienu, bet patiesībā tas ir kas tāds, par ko mēs pat neesam iedomājušies."
Daļu informācijas viņš ar kolēģiem iegūst no Krievijas medijiem, tur palikušajiem radiem un draugiem, kā arī ekspertiem, kas ar viņiem nebaidās sadarboties.
Ieskatu par patieso situāciju dod arī komunikācija ar Blanta sekotājiem sociālajos tīklos.
"Mums ir arī savs "Telegram" kanāls, kurā notiek ļoti karstas diskusijas. Un tur arī raksta – tu runā pilnīgas muļķības, jo mums patiesībā klājas citādāk. Piemēram, es stāstu, ka viedtālruņu Krievijā vairāk nav, bet man saka – tie nekur nav pazuduši, mums tos no Kazahstānas atveda."
Patlaban žurnālists Latvijā gan strādā, gan arī dzīvo kopā ar savu ģimeni. Savu nākotni viņš īpaši neplāno, taču atklāj, ka "Radio Svoboda" savu darbību Rīgā varētu paplašināt.
"Mums būs vēl lielāks birojs, jo te ir plāns celt lielu studiju – apmēram tādu, kāda mums reiz bija Kijivā. Tur arī kādreiz bija liela "Radio Svoboda" studija."
Pirms diviem mēnešiem Latvijā savu darbu uzsāka arī vācu raidorganizācijas "Deutsche Welle" Krievijas redakcija. Žurnālists Jurijs Rešeto stāsta, ka, lai gan medijs vienmēr ir runājis tieši un arī kritizējis valdību, Krievijā tas bija cienīts un bieži citēts.
Taču tad, kad Vācijā tika aizliegta Kremļa propagandas medija "Russia Today" darbība, kā atbildes solis sekoja arī "Deutsche Welle" Krievijā strādājošo žurnālistu akreditācijas anulēšana.
"Mūsu mājaslapu Krievijā nobloķēja, mūs aizliedza. Un mēs sapratām, ka mums nav iemesla tur palikt, un mēs aizbraucām," secina Rešeto.
Patlaban Latvijā apmetušies pieci šī medija žurnālisti, visi pārsvarā strādā no mājām.
Vienlaikus arī tiek labiekārtota "Deutsche Welle" Rīgas redakcija un plānots, ka jau tuvākajā nākotnē darbu tajā turpinās kopā 10 darbinieki.
"No Krievijas atbrauks cilvēki. Ir arī tādi, kas jau pārcēlušies. Brauks pie mums arī no Vācijas. Pie mums strādā arī vietējie – latvieši. Un mūs tas priecē, jo tas ir svarīgi, ka mums ir arī vietējie producenti un darbinieki."
Informāciju par Krievijā notiekošo, viņaprāt, iegūt var viegli. Vismaz pagaidām to var atrast dažādos – tostarp arī Krievijas – medijos un ziņu aģentūrās. Ar to labprāt dalās arī žurnālista draugi un bijušie kolēģi no Krievijas.
Grūtāk gan kļuvis atspoguļot pašas sabiedrības viedokli.
"Man bija ļoti svarīgi atspoguļot ne tikai valdības pozīciju, bet arī to, ko domā vecmāmiņa Urālos, vectēvs Sibīrijā. Jo es kā žurnālists taču atbildu par viņu – parasto cilvēku stāstu."
Rešeto gan vērtē, ka vēl lielāks izaicinājums par informācijas iegūšanu ir tās nogādāšana līdz viņa auditorijai.
"Pirmkārt jau mūs aizliedza. Mūsu mājaslapa ir aizvērta, mūs vairs neraida televīzijā. Mūs iepriekš raidīja vietējie kabeļoperatori, bet mēs tur vairs neesam. Pagaidām vēl ir "YouTube" – un tas mums kā televīzijai ir svarīgākais kanāls saziņai ar mūsu auditoriju. Ja Krievijā tiks aizliegts arī "YouTube", būs ļoti sarežģīti."
"Es atceros, ka pats uzaugu Sibīrijā. "Deutsche Welle" klausījos radio īsviļņos. Ja viss turpināsies tā, kā tagad, laikam tas atkal jāievieš. Es nezinu. Pagaidām gan vēl tā nav."
Nākotnē vēl ciešākas saiknes ar Latviju varētu veidot arī "Deutsche Welle". No šeit bāzētās redakcijas tiek veidoti stāsti gan par Baltijas, gan arī bijušās PSRS valstīm.
Taču vienlaikus Rešeto cer kādreiz atgriezties Krievijā.
"Mums tas ir ļoti svarīgi, vitāli svarīgi strādāt Krievijā, lai vēstītu par tur notiekošo.
Tajā pašā laikā es saprotu, ka šeit mēs būsim ne vienu vien mēnesi, ne arī gadu, bet varbūt pat ilgāk un, iespējams, paliksim pavisam.
Jo Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – mums šobrīd ir ļoti saistošas, tajā skaitā kā priekšpostenis mijiedarbībā ar Krieviju."
