Cik liels ir aizvesto skaits – īsti nav zināms, jo informāciju nav iespējams pārbaudīt, atzīst arī Ukrainas Tiesībsarga birojā, kur cenšas apzināt situāciju. Informācijas vākšanā un darbā ar cietušajiem bērniem palīdz arī Latvija.

Ukrainas iedzīvotājai Olgai Lopatkinai ir ārkārtīgi paveicies – viņa savus bērnus nesen no Krievijas atguva. Mēnešiem bijuši šķirti, tagad viņi ir apvienojušies ar vecākiem, kas bija patvērušies Francijā.

Bērni pirms kara sākuma piedalījās ikgadējā pasākumā Mariupolē un pēc iebrukuma Krievijas spēki viņus aizveda uz Doneckas apgabala daļu, ko kontrolē Krievija.

"Katru dienu viņi noskaņoja bērnus pret mums – ka tavi vecāki tevi pameta. Droši vien tev tādi vecāki nav vajadzīgi. Mēs tevi pārvedīsim uz labākām ģimenēm. Šeit tev būs labāka dzīve," pastāstīja Lopatkina.

Ir ziņas, piemēram, par Krievijas sagrauto pilsētu drupās un pagrabos atrastiem, arī bez vecākiem palikušiem bērniem, kas jau ar Krievijas noformētiem dokumentiem kļuvuši par Krievijas pilsoņiem un nodoti audzināšanā Krievijas ģimenēs vai bērnunamos okupētajās teritorijās.

Ir arī ar vecāku atļauju, glābjot no kara, uz laiku aizvestie uz Krievijas piedāvātajām bezmaksas atpūtas nometnēm bērniem, kur tiek uzņemti propagandas video ar dāsnām dāvanām un citiem labumiem, kas tur atbraukušos sagaida. Iegansti ir dažādi.

Ukrainas tiesībsarga padomniece Jana Ļubimova norādīja: "Krievijai nav tāda viena scenārija. Svarīgi pateikt, ka ne jau tikai Putins. Tā ir Krievija, tie ir krievi un tie ir arī ukraiņi, kas ar manipulācijām un propagandu ir iesaistīti šajā briesmīgajā procesā.

Luhanskas un Doneckas apgabalos, kas okupēti kopš 2014. gada – viņiem tur ir pseidostruktūras – piemēram, tiesībsargs bērnu tiesību jautājumos.

Un tā ir krāpnieciskā veidā īstenota izvešana uz bērnu nometnēm, no kurām pēc tam bērnus neatved atpakaļ vecākiem.

Arī propagandistiski īsi izbraucieni, kur viņiem stāsta, kā ir jāmīl valsts."

Ļubimova arī stāstīja – kad cilvēki okupētajās teritorijās atteicās savus bērnus vest uz skolām, Krievija izdomāja apmaksu, tā saucamo "palīdzību" vecākiem – 10 000 rubļus (ap 165 eiro pēc oficiālā kursa), kas paredzēti, lai sagatavotu bērnu skolai.

"Nolēma uzpirkt vecākus, kuri ir trūkumā, badā, kam ir atņemtas iespējas strādāt, viņi atrodas okupācijā. Tāds izpirkums, lai viņiem radītu iespaidu, ka ir radīti apstākļi mācību atjaunošanai. Diemžēl scenāriji ir ļoti dažādi," viņa skaidroja.

Ukrainas tiesībsarga pārstāve to labi zina, jo pati ir divkārt cietusi karā – vispirms 2014. gadā bija jābēg no Luhanskas apgabala un šogad atkal no jaunās dzīvesvietas. Ieradusies Latvijā vizītē, viņa ļoti cer uz atbalstu Ukrainas tiesībsargam kara upuru un viņu vajadzību apzināšanā. Arī metodikas un speciālistu sagatavošanā.

Cilvēktiesību aizstāvības biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce stāsta: "Viņus ļoti, ļoti interesē tas darbs, kā Latvija strādā ar ievainojamām grupām, jo īpaši ar bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības, kas ir pieredzējuši vardarbību. Ka ir vienreizēja šī pratināšana, kur tas materiāls, kas ir kvalitatīvs vienreizējas pratināšanas rezultātā, var tikt izmantots visā tiesvedības procesā un vairākkārtīgi nav jātraumatizē bērns, un tas attiecas arī uz pieaugušajiem cietušajiem no seksuālas vardarbības."

"Kur mēs saredzam sadarbību vēl un kur mums ir tiešām jāmudina arī mūsu nevalstiskās organizācijas vairāk būt aktīvākām, ir vērsties Valsts drošības dienestā un ziņot par savu pieredzi saistībā ar nodarītajām ciešanām. Jo ir jādokumentē visi šie noziegumi, kas ir notikuši, – vai tie ir seksualizētās vardarbības noziegumi vai kādi citi, ka esi tos pieredzējis, ka tiek sagrautas tavas mājas.

Maksimāli svarīgi ir šo visu dokumentēt, lai varētu saukt pie atbildības par noziegumu. Lai viņi nestu atbildību par to, ko ir izdarījuši," sacīja Lāce.