Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”/ETP) paziņojumā medijiem prognozē, ka referenduma iznākums ieviesīs ilgstošu neskaidrības periodu, izstāšanās būs sarežģīts process, līdzīgi kā laulības šķiršana, kad kopdzīvē pavadīti daudzi gadi.
Kariņš arī norādīja, ka, tikai turoties kopā, mēs varam pārvarēt visas grūtības. “Lai gan dažkārt Eiropas Savienība tiek vainota visās nedienās, tomēr ir skaidrs, ka tas ir mehānisms, kas kopš Otrā pasaules kara ir nodrošinājis mieru un cēlis labklājību Eiropā,” uzsvēra Kariņš.
Viņš arī piebilda, ka ir “nopietni jādomā, kā stiprināt Eiropas Savienību un uzrunāt skeptisko sabiedrības daļu arī citās valstīs”. “Ņemot vērā tos izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaramies – migrācijas krīze, ekonomikas stagnācija, ģeopolitiskā situācija, mums ir nepieciešama spēcīga Eiropas Savienība,” uzsvēra Kariņš.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāta Artis Pabriks (“Vienotība”) norādīja, ka referenduma iznākums “apdraud ne tikai pašus, bet arī pēckara izveidoto politisko stabilitāti un drošību visā mūsu kontinentā”.
“Šī referenduma rezultāts ir piemērs tam, pie kā valsti var novest bezatbildīgs populisms un varas nespēja efektīvi rīkoties situācijā, kurā tiek izšķirts valsts un cilvēku liktenis,” uzskata Pabriks.
Arī viņš uzsvēra, ka ir jāpievērš uzmanība tam, kā atrast efektīvāko un nesāpīgāko risinājumu, un jāgatavojas pārmaiņām, kas mūs skars ne tikai ģeopolitiskā mērogā, bet arī ekonomiski katru individuāli, it sevišķi mūsu tautiešus Lielbritānijā.
Samērā droši var apgalvot, ka tas būs nopietns sitiens pa Eiropas ekonomiku, kas tuvākajā laikā izpaudīsies nestabilitātē valūtas tirgos un pārmaiņās biznesa vidē. Tiks pārskatīts ES budžets, un varētu samazināties no tā izrietošo investīciju apjoms Latvijā.
Nešaubīgi, ka tuvākajā laikā aktivizēsies ES pretinieki un populisti, kas centīsies sabiedrībā radušos mulsuma brīdi izmantot savā labā un aktualizēt līdzīgus soļus arī savās valstīs, prognozēja Pabriks.
Tajā pašā laikā arī Lielbritānijā ar referendumu vēl nekas nav beidzies, jo aktualizēsies jautājums par atkārtotu Skotijas atdalīšanos no Apvienotās Karalistes, kas ir skaidri definējusi vēlmi palikt Eiropas Savienībā arī turpmāk, tāpat neskaidra ir Ziemeļīrijas nākotne, atgādināja Pabriks.
Arī EP deputāte Inese Vaidere norādīja, ka britu referendums ir signāls nopietnu reformu veikšanai ES.
“Iedzīvotājus satrauc Eiropas Komisijas rīcība, piemēram, nākot klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem attiecībā uz bēgļu jautājumiem. Uzskatu, ka šādi lēmumi pieņemami dalībvalstīm kopā,” savu viedokli par ES ierēdniecības pārlieko ietekmi pauž EP deputāte.
Viņa ir pārliecināta, ka arī Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera nesenā vizīte Krievijā, lai tiktos ar prezidentu Putinu, britiem, kuri konsekventi iestājušies par sankcijām pret Krieviju, nebija pieņemama.
“ES ierēdniecībā nepieciešamas nopietnas reformas, tai skaitā attiecībā uz ierēdņu dāsnajām algām un sociālajiem pabalstiem, kuri ievērojami pārsniedz pat Rietumeiropas algas, nemaz nerunājot par tām, ko saņem mūsu pilsoņi,” uzsvēra deputāte.
Vaidere ar nožēlu atzīst, ka referenduma rezultāti ir devuši necerētu atspēriena punktu tādiem labējiem populistiem kā Marijai Lepēnai Francijā un citiem, pa ko tikai priecāsies Eiropas ienaidnieki.
“Ja ar steigu netiks veiktas nopietnas reformas, Eiropa riskē kļūt par mazu un vāju kontinentu,” uzskata Vaidere.
EP deputāte ir pārliecināta, ka Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pieļāva pamatīgu kļūdu. “Viņš faktiski ir iešāvis pats savā un visas valsts kājā, pakļaujoties populistu spiedienam pirms parlamenta vēlēšanām - līdz ar izstāšanos ne tikai vājināsies Lielbritānijas ekonomika, bet iespējama arī šķelšanās pašā Lielbritānijā.”
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
