Visas krīzes dienas Mangule nemitīgi sazinājās ar Kazahstānā dzīvojošo latviešu sabiedrību un turpina sekot līdzi notiekošajam.
Vēstniecība uztur sakarus ar aptuveni 40 latviešiem
Pēc vairāku dienu blokādes Kazahstānā beidzot pilnvērtīgi atgriezies internets, ļaujot sazināties ar radiem un draugiem, un arī te bāzētajām ārvalstu vēstniecībām apzināt milzīgajā valstī izkaisītos tautiešus. Tas bija viens no pirmajiem uzdevumiem, ko, jau sākoties nemieriem, veica Latvijas vēstniecība Kazahstānā, cenšoties apzvanīt visus valstī dzīvojošos vairāk nekā 40 tautiešus.
“Vēstniecība izveidojusi “WhatsApp” grupas čatu, kur ir visi Kazahstānā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji, ar kuriem notiek regulāra saziņa, un arī šajā krīzes laikā viņi visi ļoti atsaucās.
Saņēma ziņas, kad bija piekļuve internetam, jo mobilā interneta jau nebija. Līdz ar to, kad “WhatsApp” kļūst pieejams, viņi piesakās – ar mani viss kārtībā, esmu vesels.”
Par laimi, neviens no Latvijas valstspiederīgajiem nemieros nav cietis, bet to, kas īsti Kazhstānā notika, vēl joprojām ir grūti aptvert. Nemieru sākotnējais iemesls bija straujais sašķidrinātās gāzes cenu kāpums.
Svešas valsts karaspēka ievešana nevienam nepatīk
“Cenas tiešām ceļas, un ceļas arī visas pārējās patēriņa cenas. Tas, protams, ietekmē cilvēku dzīves līmeni, un kaut kādā brīdī vadzis lūza un cilvēki izgāja ielās. Un tas ir saprotami,” spriež Mangule.
“Nemieri tiešām bija, bet diemžēl šo nemieru aizsegā notika citas lietas, par kurām lai spriež tie, kam būs jāizmeklē tas, ko Kazahstānas prezidents šobrīd ir pavēlējis izmeklēt.”
Krievijas karaspēka atrašanās valstī ir vēl viens aspekts, kas dara nemierīgus Kazahstānas iedzīvotājus, lai gan pie attiecībām ar šo kaimiņu ikdienā ir pierasts.
“Protams, vienkāršie cilvēki diez vai kaut ko labu gaida no svešas valsts karaspēka ievešanas, pat ja šī valsts politiski viņiem ir draudzīga. Tas nepatīk nevienai valstij.
Bet vai šīs vienības tur var palikt uz ilgu laiku? Droši vien, ja Kazahstānas prezidents to lūgs. Un, ja tas notiks, tad cerams, ka tas notiks bez vardarbības,” stāsta Latvijas vēstniece.
Jācer uz cilvēktiesību ievērošanu
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs otrdien gan paziņoja, ka jau ceturtdien sāksies Krievijas un citu valstu “miera spēku” izvešana no Kazahstānas, ko plānots pabeigt desmit dienu laikā.
Kā notikumi attīstīsies tālāk, patlaban ir grūti spriest. Tas būs atkarīgs gan no tā, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins pildīs solījumu laikus izvest karaspēku un vai Kazahstānas valdībai izdosies atrisināt ekonomiskās problēmas, neļaut augt cenām. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst arī cilvēktiesības.
“Paziņojums šaut bez brīdinājuma neatbilst cilvēktiesību prasībām. Līdz ar to, protams, ir jācer, ka cilvēktiesības normālā kārtībā Kazahstānā aizvien vairāk tiks ievērotas un tās netiks apspiestas uz tā rēķina, ka valstī ir ārkārtas situācija.”
Ārkārtas situācija Kazahstānā ir noteikta līdz 19. janvārim, un šis, kā saka vēstniece, būs izšķirošs laiks.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izteica bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
