Pēdējo gadu laikā daudz uzmanības ir pievērsts arī sadarbības veicināšanai starp Latviju un Baltkrieviju informāciju tehnoloģiju sektorā, sacīja Semanis. Tomēr vēstnieks norādīja, ka par spīti politiskajām domstarpībām Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās attiecības pēdējā gada laikā, īpaši pierobežas reģionos, būtiski pasliktinājušās nav.
“Reāli ņemot, mēs esam kaimiņu zemes. Un kaimiņu zemju ekonomiskās sadarbības dienaskārtība praktiski aptver gandrīz vai visas ekonomikas jomas. Un, ja mēs ņemam kaimiņu reģionus, piemēram, Vitebskas apgabalu un Latgali, tad tur ir pilnīgi visos virzienos ļoti cieša sadarbība. Pat tad, kad pagājušā gada pavasarī un vasarā sākās [Covid-19] krīze, es nevarētu teikt, ka ekonomiskā sadarbība kaut kā milzīgā veidā samazinājās. Covid dēļ – jā, tur ir zināmas izmaiņas, bet caurmērā šī ekonomiskā sadarbība ir turpinājusies, jo ir dažādi līgumi,” norādīja Semanis.
Vienlaikus vēstnieks atkārtoti norādīja, ka diplomātiskajā terminoloģijā Latvijas un Baltkrievijas attiecības ir iesaldētas. Tomēr viņš atzīmēja, ka
Latvijas diplomāti nav ievietoti Baltkrievijas melnajā sarakstā, kas dod cerības, – abu valstu attiecību normalizēšanās gadījumā diplomāti varētu atgriezties vēstniecībās.
Semanis sacīja, ka nav iespējams pateikt, cik ilgs laiks tam būs nepieciešams.
Salīdzinājumā ar notikumiem pērnā gada oktobrī, kad Baltkrievija aicināja Poliju un Lietuvu atsaukt savus vēstniekus uz konsultācijām, situācija ar Latvijas un Baltkrievijas attiecībām ir “ļoti slikta un aina ir ļoti bēdīga”, jo Lietuvas un Polijas vēstniecību darbs netika pārtraukts, norādīja Semanis.
Viņš atzīmēja, ka patlaban Latvijas vēstniecības darbs Minskā ir apturēts. Šobrīd vēstniecībā palicis viens darbinieks, kas atbild par administratīviem jautājumiem.
Tāpat vēstnieks akcentēja – ņemot vērā, ka gan Latvija, gan Baltkrievija ir parakstījusi nopietnas starptautiskas vienošanās, kas saistītas ar cilvēktiesībām un brīvību, Latvija nevar būt vienaldzīga pret notikumiem kaimiņzemē.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina, ka,
skatoties uz notikumiem Baltkrievijā, kravu apjoma samazinājums Latvijas ostās varētu būt nākotnē.
Kopumā komentējot pārvadājumus no Baltkrievijas, ministrs norādīja: “Pēdējā gada laikā šis režīms ir neprognozējams savās darbībās. Līdz ar to mums nav nekādu komentāru par to, kas varētu mainīties. Mēs esam gatavi visiem scenārijiem.”
Reaģējot uz notikumiem Rīgā, kur pasaules hokeja čempionāta laikā vairākās vietās Baltkrievijas oficiālais karogs (sarkani zaļais) tika nomainīts ar vēsturisko (sarkani balto), Baltkrievija šīs nedēļas sākumā izraidīja Latvijas diplomātus. Latvija atbildēja ar to pašu.
Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji pauda atšķirīgus viedokļus par Latvijas un Baltkrievijas domstarpībām. Daži apgalvo, ka Latvijai nevajadzētu iesaistīties Baltkrievijas iekšējās problēmās, bet citi izsaka atbalstu un uzskata, ka karogus mainīt bija pareizi.
„Ļoti laba rīcība. Nevar jau atļaut darīt visu, ko vēlas, ja Lukašenko tā domā. Tas ir pareizi un atbalstoši,” pauda kāds Rīgas iedzīvotājs.
„Es uzskatu, ka tas bija labs gājiens un man ir prieks, ka mēs vairs neesam Ušakova Rīga, kurā tas noteikti nenotiktu. Cilvēks parādīja savas „iekšas”, savu nostāju un lepojos. Par spīti visam, ko pēc tam pasaule runās. Malači,” sacīja kāda sieviete.
“Es domāju, ka tā nav Latvijas darīšana. Es domāju, ka Baltkrievijai pašai jānokārto savas iekšējās problēmas un Latvijai nav teikšanas par to. Cik es zinu, bija dota komanda no Hokeja federācijas tā nedarīt, bet Latvija tik un tā to izdarīja, es uzskatu, ka tas nebija pareizi,” uzskata cits rīdzinieks.
„Spēlētāji arī ir baltkrievi. Tur būtu drīzāk jāprasa viņiem, vai viņi to atbalsta vai nē. Mans personīgais (viedoklis) – jā, es neiebilstu. Tas izrāda atbalstu Baltkrievijai, jo tas režīms ir ļoti opresīvs pret cilvēkiem un tautu. Mums ir kaut kas jādara, ja tas ir atbalsts starptautiskā līmenī - tas ir ļoti apsveicami,” sacīja Rīgas iedzīvotāja.
Kāds cits rīdzinieks savukārt pauda, ka „ man ir tāds pretjautājums – kā mūsu valsts reaģētu, ja kāda valsts uzliktu Latvijas PSRS karogu. Un nomainītu, es saprotu emocijas un visu, bet laikam tomēr ir jāņem vērā, ka tas ir Baltkrievijas valsts oficiālais karogs. Un nebija Latvijas augstākajiem ierēdņiem tiesības šādi te rīkoties. Tas būtu identiski, kā tagad baltkrievi uzliktu PSRS karogu. ”
