"Mūsu militārpersonas mākslīgi nesasteigs savu rīcību, lai piemērotos kaut kādam datumam, arī Uzvaras dienai," sacīja Lavrovs intervijā Itālijas telekompānijai "Mediaset".
Viņš piebilda, ka tāda "tradīcija bija Padomju Savienībā – noteikti līdz kādiem svētkiem paveikt kaut ko lielu, skaļu".
9. maijā Krievijā tiek atzīmēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, un daudzi politiķi un eksperti izteikuši pieņēmumu, ka propagandas nolūkos Kremlim līdz šim datumam vajadzīgi būtiski panākumi karā Ukrainā. Tomēr līdzšinējā karadarbības gaita liecina, ka Krievijas armija nozīmīgus panākumus gūt nespēj.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
