Lielbritānijas ārlietu ministre uzskata, ka Krievijai būtu jāatsakās no savas aukstā kara retorikas. Līdzīgu viedokli, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Briselē paudis arī britu premjerministrs Boriss Džonsons.
Tikmēr Lavrovs pēc tikšanās ar Trasu norādīja, ka Krievijas un Lielbritānijas attiecības ir zemākajā punktā. Viņš atkārtoti noraidīja pret Krieviju vērstās apsūdzības par agresīviem nodomiem Ukrainā.
“Esmu vīlies par to, ka mums sanāk tāda mēmā saruna ar kurlo. It kā klausāmies, bet nedzirdam. Vismaz mūsu detalizētie skaidrojumi it kā nokrīt uz nesagatavotas augsnes – apmēram tāpat, kā tiek apgalvots, ka Krievija gaida, kamēr zeme sasals, lai tanki varētu mierīgi iebraukt Ukrainas teritorijā,” spriež Lavrovs.
“Tieši tāda augsne šodien bija arī mūsu britu kolēģiem, no kuras atleca mūsu sniegtie daudzskaitlīgie fakti. Tos daudzkārt ir skaidrojis gan prezidents Putins, gan citi mūsu pārstāvji, bet es jūtu, ka mūsu kolēģi vai nu nav iepazinušies ar šiem skaidrojumiem, vai nu tos pilnībā ignorē.”
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
