Gatavību tikties paudis arī Petro Porošenko, kurš, visticamāk, kļūs par jauno Ukrainas prezidentu. Taču viņš uzsvēris, ka Ukrainas armija nepiekāpsies bruņoto grupējumu priekšā, kas uzdodas par Doņeckas un Luhanskas apgabalu neatkarības cīnītājiem.
„Mēs esam gatavi dialogam ar Kijevas pārstāvjiem, to vidū Petro Porošenko,” sacīja Lavrovs. Viņš paudis, ka ES un ASV starpniecība sarunās nav nepieciešama, taču uzsvēris, ka militāru operāciju turpināšana valsts austrumos būs „kolosāla kļūda”. „Kā teica mūsu prezidents [Vladimirs Putins], mums ir jāizturas ar cieņu pret Ukrainas iedzīvotāju gribu un vēlēšanu rezultātiem”. Taču arī Kijevai pret saviem iedzīvotājiem ir jāizturas ar cieņu, tādējādi atrisinot krīzi.
Toties Porošenko uzsvēris, ka Ukrainas austrumi nekļūs par otru Somāliju.
„Viņu mērķis ir pārvērst Donbasu Somālijā. Es nevienam to neļaušu darīt ar mūsu valsti, un es ceru, ka Krievija atbalstīs manu pieeju,” pauda Porošenko.
Vienlaikus viņš uzsvēris Krievijas lomu miera nodrošināšanā reģionā. „Bez Krievijas būtu mazāk efektīvi vai vispār neiespējami runāt par drošību visā reģionā,” teica Porošenko.
Viņš ar Krievijas līderiem cer tikties jūnijā, jo pirms tam Polijā tiksies ar ASV prezidentu Baraku Obamu un ES līderiem.
Porošenko arī paudis, ka savu amatu saglabās Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks. „Mums nav plānu mainīt valdības vadītāju,” teica Porošenko.
Vēstīts, ka kaujinieki naktī uz pirmdienu ieradās lidostā un pārņēma tajā varu. Taču pirmdienas pēcpusdienā lidostā ieradās Ukrainas armijas karavīri, kas cenšoties atbrīvot lidostu, sāka kauju. Kaujiniekiem sadursmes laikā pievienojās papildspēki.
Savukārt starptautisko organizāciju pārstāvji uzsvēruši, ka vēlēšanas ir leģitīmas un tās ir atbildušas starptautiskajiem standartiem.
48 gadus vecais Porošenko pēc gandrīz 70% rezultātu apkopošanas ir ieguvis 53,75% vēlētāju atbalstu.
Jau vēstīts, ka svētdien, 25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, oligarhs Pjotrs Porošenko varētu būt saņēmis pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tiktu uzskatīts par uzvarētāju jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārkārtas vēlēšanas rīkotas, jo februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā, gāzts iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs. Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
