Lielbritānijas nespēja izstāties no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim un nepieciešamība prasīt "Brexit" pagarinājumu rada dziļu nožēlu. Par to svētdien paziņojis britu premjerministrs Boriss Džonsons, atvainojoties saviem Konservatīvās partijas biedriem par to, ka sāpīgais "Brexit" pagarinājums ir radījis jaunu neskaidrību par nākotni. Notikušajā viņš gan joprojām vaino parlamentu, kurš, pieņemot tā dēvēto Benna aktu, uzlika premjeram par pienākumu prasīt sarunu pagarinājumu. Taču par savu gatavību novest lietas līdz loģiskam galam Džonsons joprojām ir vairāk nekā pārliecināts, norādot, ka
šajās parlamenta vēlēšanās viņš vislielāko uzsvaru liks uz vienu vēstījumu – šai konservatīvo valdībai vienīgajai ir konkrēts līgums par Eiropas Savienības pamešanas noteikumiem, un to nepieciešams vien ratificēt,
savukārt opozīcijā esošo leiboristu rosinājumi rīkot otru referendumu neskaidrību un haosu tikai pagarināšot.
Džonsona Konservatīvā partija šajā nedēļas nogalē gan cietusi kārtējo zaudējumu, parlamentārietes krēslu pametot bijušajai ministrei Margotai Džeimsai. Viņai iepriekš bija atņemtas tiesības pārstāvēt Konservatīvo partiju, jo viņa balsoja pret Džonsona pieļauto bezvienošanās scenāriju. Pirms nedēļas šīs tiesības gan tika atjaunotas.
Bet tikmēr "Brexit" partijas līderis Naidžels Farāžs šajās dienās paziņojis, ka viņš pats gaidāmajās vēlēšanās tomēr nepiedalīsies.
Šīs nedēļas laikā Farāžs bija izvirzījis Džonsonam ultimātu, pieprasot viņu atteikties no panāktās vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja tas netikšot darīts, Džonsona vadītajiem konservatīvajiem nākšoties cīnīties ar "Brexit" partijas pārstāvjiem par katru deputāta vietu. Farāžs bija arī cerējis izveidot "Brexit" aliansi, lai tādējādi panāktu tīru un skaidru "Brexit".
Lai arī atsevišķi britu preses izdevumi ziņo, ka konservatīvo valdība esot divreiz piedāvājusi Farāžam augstmaņa titulu, konservatīvie ar "Brexit" partiju sadarboties negatavojas. Turklāt kļuvis zināms, ka Džonsons, iespējams, ir nedaudz mīkstinājis savu pozīciju. Proti, premjers priekšvēlēšanu kampaņas laikā nelikšot uzsvaru uz nepieciešamību pamest Eiropas Savienību par jebkādu cenu. Tā vietā izcelta tiks tieši Džonsona valdības panāktā izstāšanās vienošanās, kuru pirms tam daudzi uzskatīja par neiespējamu.
Kā norāda britu politikas komentētāji, domstarpības starp "Brexit" partiju un konservatīvajiem spēkiem noteikti sašķels "Brexit" atbalstošos vēlētājus. Un, lai arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Konservatīvā partija joprojām ir populārākais politiskais spēks, šāda šķelšanās varētu nākt par labu opozīcijā esošajiem leiboristiem.
KONTEKSTS:
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
Džonsons, amatā nomainot Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, daudz runājis par iespēju izstāties arī bez vienošanās ar ES. Tomēr parlaments nobloķējis šādu iespēju.
