Šādu viedokli pauduši Īrijas un Apvienotās Karalistes premjerministri. Arī Eiropas Komisijas pārstāvji atzīst, ka domstarpības nav nemaz tik milzīgas, taču viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir – Londonai ir jāpieņem Briseles piedāvājumi.
Kopš Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jautājums par Ziemeļīrijas turpmāko statusu Apvienotajā Karalistē un attiecībām ar blakus esošo Īrijas Republiku ir bijis viens no neatrisinātajiem strīdus avotiem. Sākotnējā breksita līguma tekstā ir noteikts, ka, lai izvairītos no cietās robežas izveidošanas Īrijas salā, Ziemeļīrijai ir jāpaliek Eiropas Savienības vienotajā preču tirgū.
Šāds risinājums apmierina Ziemeļīrijas nacionālistus, taču ir saniknojis unionistus, kuri uzskata, ka attieksme pret pēcbreksita Ziemeļīriju būs atšķirīga no pārējās Apvienotās Karalistes.
Londona turklāt uzskata, ka pēc breksita Īru jūrā radītā muitas robeža ir ievērojami ietekmējusi tirdzniecību starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.
Tā kā Lielbritāniju nu jau kādu laiku turpina mākt iekšpolitiskie satricinājumi, attiecības ar kaimiņiem nebūt nebija politiskās dienaskārtības priekšplānā. Taču pagājušajā mēnesī abu pušu sarunas atsākās. Apvienotā Karaliste joprojām vēlas ievērojami samazināt muitas slogu preču transportēšanai pāri Īru jūrai, kā arī vēlas pilnībā atteikties no Eiropas Tiesas galavārda jebkādos strīdos ar Ziemeļīriju.
Komentējot pašreizējo sarunu gaitu, Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs paudis pārliecību, ka vienošanos izdosies panākt līdz šī gada beigām.
Līdzīgu apņēmību pagājušajā nedēļā, tiekoties ar savu īru kolēģi Mihālu Mārtinu, pauda arī britu premjerministrs Riši Sunaks. Viņš apmeklēja Britu-īru padomes tikšanos, kļūstot par pirmo britu premjerministru pēc Gordona Brauna, kurš tajā piedalījies 2007. gadā.
"Mums ir nepieciešams atrast praktisku risinājumu daudziem no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ģimenes un uzņēmēji. Mums ir nepieciešams aizsargāt Ziemeļīrijas vietu Apvienotajā Karalistē. Tam būs nepieciešams, lai visi šajās sarunās iesaistās ar labu gribu un pragmatismu. Es esmu pārliecināts – ja mēs to spēsim, ja spēsim sadarboties, mēs atradīsim izeju."
Tikšanās laikā Sunaks arī apsolījis, ka drīzumā tiks atjaunota arī Ziemeļīrijas valdības darbība. Varu dalošās valdības izveide faktiski nedarbojas jau kopš februāra, Demokrātisko unionistu partijai bloķējot valdības veidošanu un pieprasot izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā.
Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka dos Ziemeļīrijas politiskajām partijām vairāk laika, neizsludinot jaunas vēlēšanas. Tas varētu nozīmēt, ka Londona cer ar Eiropas Savienību panākt tādu vienošanos, kas būtu pieņemama arī Ziemeļīrijas unionistiem.
No savas puses Īrijas premjerministrs Mārtins arī atzinis, ka ir pavēries iespēju logs.
"Man ir pilnīgi skaidrs, ka premjerministrs vēlas panākt vienošanos sarunu ceļā. Tā kā vēlēšanas ir atliktas, ir pavēries iespēju logs, lai nonāktu līdz gala lēmumam. Britu valdība un Eiropas Savienība ir apņēmības pilnas iesaistīties un skatīties, vai mēs šādu vienošanos varam panākt."
Pagājušajā nedēļā arī par breksita sarunām atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Ševčovičs atzina, ka patiesībā atšķirības ar Londonu neesot nemaz tik lielas.
Uzrunājot britu parlamentāriešus, viņš atzina, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste atteiksies no tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola likuma, kas vienpersoniski atceļ vairākus breksita vienošanās punktus, un pieņems Eiropas Savienības piedāvājumus, muitas pārbaudes īru jūrā faktiski kļūs nemanāmas.
Vienlaikus Ševčovičs uzsvēris, ka Brisele nevēlas šajā ieilgušajā strīdā izcīnīt politisku uzvaru pār Londonu.
