Jaunā, uz punktiem balstītā imigrācijas sistēma Apvienotajā Karalistē stāsies spēkā no nākamā gada janvāra, tā attieksies uz visiem, kuri no jauna ieradīsies valstī strādāt. Taču bez raizēm varēs dzīvot visi tie eiropieši, kuriem būs savlaicīgi nokārtots jaunais rezidenta statuss, tāpat imigrācijas sistēma neietekmēs tūrismu.
Eiropiešu rezidenta statusa atbalsta konsultante Inese Asermane stāstīja, ka pēc 2020. gada 31. decembra robežas būs atvērtas un cilvēki brīvi varēs ceļot. Ja cilvēks vēlas palikt vairāk nekā trīs mēnešus Lielbritānijā, tad gan viņam nāksies saņemt darba atļaujas un uzturēšanās atļauju.
“Arī šķērsojot robežu pašlaik, cilvēkiem nevajadzētu uztraukties, ka viņiem nav izdrukāta nekāda informācija par šo jauno rezidenta statusu, jo, ejot caur kontrolpunktu un skenējot pasi, visa informācija ir digitālajā sistēmā, kur var visu redzēt,” skaidroja Asermane.
Lai arī jauno rezidenta statusu iegūt ir viegli, tomēr daudzi tautieši netic, ka viņiem to vēlāk vajadzēs.
Sociālās platformas „Tauta” vadītāja Agnese Bērziņa stāstīja, ka šo statusu ļoti daudzi nav nokārtojuši, “daudzi īstenībā uzskata, ka viņiem nevajag to kārtot, jo – es neesmu kārtojis tādus papīrus, šādus papīrus, un tos papīrus es arī nekārtošu”.
“Ir ļoti daudz latviešu, kuriem ir dzimuši bērni šeit, Lielbritānijā, un ir ieguvuši Lielbritānijas pasi. Un tad saka – man bērns Lielbritānijas pilsonis, es nedomāju, ka vajadzētu kārtot man pašam personīgi šo statusu,” stāstīja Bērziņa.
“Cilvēki netic, ka būs jauna imigrācijas sistēma, netic, nav lietas kursā par to.
Es nezinu, kāpēc netic. Vienkārši nelasa informāciju, domā, ka nekas īpaši nemainīsies,” sacīja Bērziņa.
Britu iekšlietu ministre izteikusies, ka nekvalificētos darbus varētu strādāt 8 miljoni ekonomiski neaktīvo britu.
Londonas latviešu kora vadītāja Lilija Zobens sprieda, ka “8 miljoni ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju, nu kas tie ir – tie varētu būt slimnieki, tie varētu būt studenti un skolēni, tie varētu būt pensionāri kā es”.
“Vai tiešām viņi sūtīs pensionārus un slimniekus laukos novākt burkānus un kāpostus? Viņi nav izdomājuši, kādas ekonomiskās sekas var radīt tāda rīcība,” sacīja Zobens.
Savukārt viesnīcas darbiniece Solvita Jaunkampe stāstīja, ka šobrīd, “kā jau katru gadu sākumā cilvēku viesnīcā ir mazāk, bet šajā gadā ir salīdzinoši vēl mazāk nekā iepriekšējos gados. Īsti nevar saprast, vai tas ir “Brexit” dēļ, vai tas ir tagad tās slimības dēļ, kad no Āzijas cilvēki brauc mazāk. Vai arī kopumā cilvēku paliek mazāk viesnīcās.”
Taču ne visi ir satraukušies par jaunajiem imigrācijas noteikumiem.
Darbā iekārtošanas biroja vadītājs Miks Vizbulis stāstīja, ka tās ir “ļoti vienkāršas un ļoti normālas prasības. Viens ir, dod punktus par to, ka tu māki runāt angliski, otrs ir, ka ir jau darba piedāvājums šeit, un trešais, ka vari strādāt savā profesijā, kas atkal ir plaši stiepjams jēdziens par to, kas ir tava profesija, bet tas tev dod punktus, lai vari iebraukt un strādāt šeit”.
