“Brexit” Lielbritānijas politikā dominējis jau vairāk nekā četrus gadus. Toreiz briti ar nelielu balsu vairākumu nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Ne visiem pēc rezultātu paziņošanas noskaņojums bija priecīgs. Sabiedrībā šis notikums uzplēsis dziļas politiskās un sociālās brūces, kuras līdz šim nav izdevies sadziedēt.
Lai gan juridiski Lielbritānija bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
Kā uzsvēra Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, šī diena iezīmē jaunu sākumu Lielbritānijas vēsturē un jaunas attiecības ar Eiropas Savienību kā tās lielāko sabiedroto. Tikmēr Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepriekš minēja, ka ceļš ir bijis garš un ir laiks “Brexit” atstāt pagātnē.
Garais Lielbritānijas izstāšanās ceļš no Eiropas Savienības tiks pievarēts brīdī, kad Bigbens ceturtdien, 31. decembrī, sitīs pulksten 23.00 vakarā. Pēc Latvijas laika tas notiks piektdien pulksten 1.00 naktī.
Izstāšanās brīdis sakritīs ar laiku, kad vairums eiropiešu sagaidīs 2021. gadu.
Beidzoties 31. decembrim, noslēgsies arī “Brexit” pārejas periods un attiecības abu pušu starpā vairs nekad nebūs tādas, kādas tās bija līdz šim. Lai gan abas puses vienošanos parakstījušas, to nepaspēja ratificēt Eiropas Parlaments, tādēļ no 1. janvāra vienošanās būs spēkā pagaidu kārtībā.
Beidzoties pārejas periodam, bloka tiesību normas uz Lielbritāniju vairs neattieksies un tiks pārtraukta arī brīvā cilvēku kustība starp bloka dalībvalstīm un Lielbritāniju. Pirmo reizi kopš vairākām desmitgadēm uz savstarpējām robežām atgriezīsies muitas pārbaudes, un, neskatoties uz tikko noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, robežpunktos tiek sagaidītas rindas un kavēšanās, ko izraisīs pieaugušais birokrātisko procedūru apjoms.
Tagad būs jāvēro, kā dzīve ārpus Eiropas Savienības izpaudīsies praktiski, un bažas ir daudziem. Piemēram, gaidāmie ostu darbības traucējumi izsaukuši bažas par pārtikas un medikamentu trūkumu. Par iespējamajiem ceļošanas traucējumiem bažījas gan tūristi, gan darījumu cilvēki, kas pieraduši pie netraucētās pārvietošanās bloka iekšienē. Tikmēr britu zvejnieki ir neapmierināti ar panākto kompromisu, kas saglabā Eiropas Savienības zvejas kuģiem piekļuvi Lielbritānijas ūdeņiem.
Arī finanšu nozare nervozi gaida, kāda veidosies tās turpmākā sadarbība ar Eiropu, jo tirdzniecības līgumā tā lielā mērā apieta.
Liela vērība tiks pievērsta Ziemeļīrijas robežai ar Īriju, lai pār to nodrošinātu netraucētu pārvietošanos. Tikmēr jaunas konstitucionālas problēmas britu premjeram var sagādāt Skotija, kur vairums vēlētāju balsoja pret “Brexit” un izstāšanās no Eiropas Savienības devusi jaunu impulsu neatkarības tīkojumiem.
