Šonedēļ Londonā notika plašs garīgās veselības problēmām veltīts samits, kurā piedalījās vairāk nekā 60 valstis. Lielbritānijā šīm problēmām tiek pievērsta īpaša uzmanība, piemēram, nolemts izveidot pat ministra posteni pašnāvību novēršanai.
Taču ne vienmēr psihiskas problēmas izpaužas kā acīmredzama saslimšana. Īpaši jauniešiem daudz problēmu rada sociālie tīkli.
"Tas ir tas, ar ko jaunieši – ne tikai Lielbritānijā, bet visā pasaulē – saskaras: daudzie sociālie tīkli rada pamatīgu spiedienu iegūt perfektu figūru, ideālus matus, publicēt labākās fotogrāfijas. Tas rada pamatīgu stresu, kas jāslēpj, jo neviens ar nestrādā ar to, kā atgūt pašpārliecinātību un likt jauniem cilvēkiem justies apmierinātiem pašiem ar sevi," stāsta Oksfordas universiātes Psihiatrijas departamenta pētniecības daļas menedžere Aleksandra Almeida.
"Tu saki – es nejūtos labi, tad tev atbild, ka citiem ir daudz sliktāk. Pat šeit, Apvienotajā Karalistē, cilvēki jūtas vainīgi, runājot par savām problēmām. Tavi vecāki atgādina, ka, piemēram, Āfrikā bērni cieš badu, tad tu jautā sev, kā es varu justies slikti, ja ir cilvēki, kuriem ir vēl sliktāk! Taču tu savā situācijā drīksti justies tā, kā tu jūties, tev nav jāsalīdzina sava situācija ar jebkura cita situāciju, jo tas, kas notiek ar tevi, ir tikpat svarīgi, cik ar jebkuru citu. Tādēļ droši dodies meklēt psihisko palīdzību un nevajag par to justies vainīgam," saka "Partners in Health Rwanda" sabiedrisko attiecību speciāliste Greisa Vineza Gatera.
Nav obligāti jādodas uzreiz pie psihiatra, bieži pietiek ar tuva cilvēka atbalstu, skaidro eksperti.
"Vienkārši pajautā – vai viss ir kārtībā? Iespējams, teiks, ka viss ir labi, taču pajautā kaut vēlreiz, vai tiešām ir labi. Un, ja nepieciešams, esmu šeit priekš tevis," norāda Oksfordas Universiātes Psihiatrijas departamenta asistente Džesika Lorimera.
Delegātu vidū bija arī mūsu Veselības ministrijas pārstāve.
"Tie soļi, ko mēs Latvijā jau esam spēruši un gatavojamies spert nākošos gados, faktiski apliecina to, ka mēs ejam pareizajā virzienā, ka mums tiešām ir vairāk jāiesaista ne tikai psihiatri šajā aprūpē, bet vairāk sociālie darbinieki un citi, kas var atbalstīt šos cilvēkus," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško.
Apmeklētāji tika iepazīstināti arī ar jaunu hronisko sāpju ārstēšanas metodi, izmantojot īpaši izstrādātu datorspēli un virtuālo realitāti.
"Spēles beigās pacienti iegūst atšķirīgu meditācijas pieredzi, kas palīdz viņiem relaksēties. Galu galā viņi atbrīvojas no sāpēm, cik nu ir iespējams. Kamēr mēs to darām, mēs arī monitorējam viņu sāpju līmeni, viņi izmanto vizuālu analogu sāpju novērtējumu, lai atzīmētu viņu sāpju līmeni pirms un pēc, kas mums palīdz monitorēt ārstēšanas efektivitāti," stāsta "Concept Health" dibinātājs stāsta Fahrans Amins.
Metodes pamatā ir fakts, ka smadzenes spēj izslēgt saņemtos sāpju signālus. Pēc testu pabeigšanas metode būs pieejama Lielbritānijas valsts veselības aprūpes pacientiem.
Viens no četriem cilvēkiem dzīves laikā saskaras ar psihisku traucējumu radītām problēmām, Pasaules Veselības organizācija lēš, ka līdz 2020.gadam dažādas psihiskās saslimšanas būs 15 % no visām slimībām.
