ĪSUMĀ:
- Meja lūdz pagarinājumu "Brexit" līdz 30. jūnijam.
- Viņa plāno vēl vienu balsojumu par vienošanos ar ES.
- EK aicina britus izvēlēties atlikšanu līdz 23. maijam vai arī - vismaz līdz 2019. gada beigām.
- Ja briti 23. maijā vēl nebūs aizgājuši no ES, viņiem būs jārīko EP vēlēšanas.
- Lai pagarinājumu panāktu, visām 27 ES valstīm tas jāatbalsta. Francija brīdināja, ka varētu balsot pret.
- Junkers no Mejas sagaida parlamenta apstiprinātu vienošanos, kā arī skaidru grafiku.
- Visticamāk, ceturtdienas samitā Briselē lēmumi netiks pieņemti, tādēļ nākamnedēļ varētu būt vēl viena tikšanās.
Meja nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, formāli lūdzot pagarināt posmu līdz "Brexit", kas paredzēts 29. martā. Šajā laikā viņa vēlas gūt britu parlamenta atbalstu savam "Brexit" līgumam un sarīkot vēl vienu balsojumu par to. Šāds solis rada daudzus jautājumus. Pirmkārt, viņas līgums jau divos balsojumos noraidīts un nav skaidrs, vai trešajā balsojumā tas tiks atbalstīts. Otrkārt, parlamenta spīkers pateicis, ka trešo reizi rīkot balsojumu par to pašu vienošanos nemaz nevar.
Lielbritānijas premjeres vēstule Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam:
Britu premjere ceturtdien dosies uz samitu Briselē, lai savu lūgumu izteiktu klātienē arī 27 ES valstu līderiem, kuriem vienbalsīgi būs jāapstiprina pagarinājums.
Premjerministre gan paziņoja, ka nav gatava atlikt lēmumu ilgāk kā līdz 30. jūnijam.
Iespēju rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas Mejas nosauca par nepieņemamu.
"Mana valdība plāno iesniegt priekšlikumus, lai sarīkotu trešo balsojumu. Ja balsojums būs pozitīvs, tad [izstāšanās perioda] pagarinājums dos parlamentam laiku izskatīt likumprojektus par izstāšanos. Ja nē, tad parlamentam būs jāizlemj, kā rīkoties tālāk. Bet kā premjerministre es neesmu gatava atlikt "Brexit" ilgāk nekā līdz 30. jūnijam," teica Meja.
Viņas komentāru, ka viņa nav gatava kā premjere atlikt "Brexit" ilgāk nekā līdz jūnija beigām, Lielbritānijā daļa politikas vērotāju interpretēja kā norādi, ka viņa drīzāk demisionēs, nekā lūgs ilgāku "Brexit" atlikšanu.
Meja uzsvēra, ka ilgāks izstāšanās perioda pagarinājums nozīmētu nespēju īstenot 2016. gada referendumā pieņemto lēmumu.
Savukārt Eiropas Komisija aicināja britu valdību izvēlēties vai nu īsāku periodu līdz 23. maijam vai arī garāku - vismaz līdz 2019. gada beigām.
Komisijā norādīja, ka maijā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja Meja vēlas pagarinājumu līdz jūnija beigām, tad Lielbritānijai jāpiedalās vēlēšanās. Tādēļ Lielbritānijai vajadzētu izstāties vai nu līdz 23. maijam, vai arī pagarināt procesu līdz gada beigām.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izteicās, ka diezin vai lēmums samitā Briselē tiks pieņems, ja nebūs skaidra signāla no Londonas, ko deputāti vēlas. Tādējādi nākamnedēļ varētu notikt vēl viena tikšanās.
"Kamēr mēs nezinām, kam Lielbritānija varētu teikt ''jā'', arī mūsu pusē lēmumu pieņemt nevar,"
Vācijas medijam "Deutschlandfunk" teica Junkers. Viņš norādīja, ka vienošanās bija galīgais piedāvājumus, brīdinot: "Neko vairs nevar izdarīt. Mēs esam sasnieguši ceļa galu. Ja tiks apspriesti citi scenāriji, tad mums vajadzēs jaunu ceļu."
Pēc Junkera teiktā, Mejai vajadzēs prezentēt parlamenta apstiprinātu vienošanos, kā arī skaidru grafiku.
Arī politikas vērotāji ir skeptiski, ka Brisele termiņu pagarinās.
"Es nedomāju, ka Brisele šonedēļ piekritīs pagarinājumam. Ja briti grib pagarinājumu, Briselei ir jāsaprot, kam tas ir domāts. Šis īsais pagarinājums – līdz jūnija beigām, ir domāts, lai panāktu, ka parlaments atbalsta Mejas vienošanos, bet nav skaidrs, kā tieši to var panākt. Un nav skaidrs, kam domāts arī garākais pagarinājums. Tāpēc domāju, ka uzzināsim lēmumu burtiski minūtes pirms termiņa," izteicās "ITV" televīzijas politiskais redaktors Roberts Pestons.
Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Losjē norādījusi – britu neizlēmība galu galā var novest pie gadījuma, kurā briti izstājas bez vienošanās.
"Briti ir pateikuši ''nē'' bezvienošanās scenārijam un pateikuši ''nē'' reālistiskam līgumam. Vienā vai otrā jautājumā viņiem savas domas ir jāmaina. Ja viņi neizvēlēsies, pienāks 29. marts un briti izstāsies bez vienošanās. Britu neizlēmība nozīmē, ka nav vienošanās," norādīja Losjē.
Francija varētu balsot pret Mejas lūgumu, ja viņa nespēs prezentēt ticamu izstāšanās stratēģiju.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstīja izstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzis iespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.
Tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.