Kopumā referendumā piedalījās 72,2% pilsoņu, un par Lielbritānijas palikšanu nobalsoja 16,14 miljoni jeb 48,1%, savukārt par izstāšanos nobalsoja 17,41 miljons jeb 51,9%.
Referenduma rezultātu skaitīšanas laikā naktī iznākums bija grūti prognozējams, ES atbalstītāji un pretinieki mainījās vietām, izvirzoties vadībā par vienu diviem procentiem.
Sākotnēji aptaujas un prognozes, kā arī bukmeikeru likmes liecināja, ka ar nelielu pārsvaru - 52% - referendumā vairākums nobalsos par palikšanu. Taču tuvojoties rītam, situācija mainījās un pakāpeniski virsroku sāka gūt ES pretinieki.
Gibraltārā, Ziemeļīrijā un Skotijā vairākums nobalsoja par palikšanu ES. Savukārt Velsā un Anglijā vairākums balsoja par izstāšanos, un kopumā Lielbritānijas pilsoņu vairākums šajā referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES.
Interesanta nianse, analizējot balsošanas rezultātus, - par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā balsoja gados jaunie britu iedzīvotāji, bet par aiziešanu - vēlētāji vecumā virs 50 gadiem. Tādējādi, tieši gados vecākie vēlētāji izlēma jaunākās paaudzes nākotni un to, kādā Lielbritānijā viņi dzīvos.
Sarežģī iekšpolitiskos jautājumus
Analītiķi jau iepriekš brīdināja, ka referenduma iznākums var izraisīt Lielbritānijā konstitucionālo krīzi, ja vairākums visā valstī nobalso par izstāšanos, bet Skotija nobalso par palikšanu ES. Tas var novest pie jaunā Skotijas neatkarības referenduma tikai divus gadus pēc iepriekšējā, kurā nolemts palikt Lielbritānijas sastāvā.
Un pēc rezultātu pazinošanas Skotijas un Ziemeļīrijas valdības pieļauj drīzumā rīkot referendumus. Skotija par neatkarības atjaunošanu, bet Ziemeļīrija par apvienošanos ar Īriju.
Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena jau paziņoja, ka rezultāti “skaidri parāda, ka Skotijas cilvēki redz savu nākotni kā daļu no Eiropas Savienības”.
“Skotijas parlamentam tika atstātas tiesības rīkot vēl vienu referendumu, ja rodas nozīmīgas un būtiskas izmaiņas apstākļos, kas dominēja 2014. gadā, kad notika pirmais referendums par neatkarību. Piemēram, Skotija tiek izslēgta no Eiropas Savienības pret mūsu gribu. Skotija tagad saskaras ar šo perspektīvu. Tās ir nozīmīgs un būtiskas izmaiņas, un tāpēc jāatzīst acīmredzamais – otrais referendums ir dienas kārtībā,” uzsvēra Nikola Stērdžena.
Arī īru nacionālistu partija «Sinn Fein» jau paziņoja, ka referenduma iznākums var iniciēt jautājumu par vienotu Īriju, ziņo BBC.
Savukārt Ziemeļīrijas vicepremjers Mārtins Makginess norādīja, ka “nav absolūti nekāda iemesla saukt referendumu par Īrijas apvienošanos par destabilizējošu”. “Tas ir likumīgs pasākums, tautas viedokļa noskaidrošanai, līdzīgi kāds bija Skotijas referendums. Tāpat kā Skotijā arī Ziemeļīrijā šādu referendumu var sarīkot visnotaļ civilizēti,’ sacīja Makginess.
Pārliecinoši par izstāšanos nobalsoja Velsa. Un “The Guardian” norādīja, ka ironiskā kārtā tieši reģioni Velsā, kuri to ekonomisko problēmu dēļ savulaik saņēma visvairāk ES fondu līdzekļu, balsoja pārliecinoši par izstāšanos no ES.
Vēl pirms rezultātu saskaitīšanas premjera Deivida Kamerona partijas biedri, kuri atbalstījuši kampaņu par Lielbritānijas izstāšanos no ES, vērsušies pie viņa ar vēstuli, kurā uzsvēra, ka Kameronam ir pienākums un mandāts palikt amatā, neraugoties uz referenduma iznākumu, ziņoja BBC. Vēstulē aptuveni 80 parlamentārieši pateicas Kameronam, ka viņš deva britu tautai iespēju izvēlēties. Taču viņš tomēr nolēma atkāpties no amata.
Nakts laikā referenduma rezultātiem mainoties par labu un par sliktu ES, vairāki politiķi un eksperti Lielbritānijas medijos ne vienu reiz vien norādīja, ka viens rezultāts būs skaidrs - britu sabiedrība būs ļoti polarizēta un tas būs galvenais izaicinājums politiķiem.
Finanšu tirgi uz augošu “Brexit” atbalstītāju skaitu reaģēja negatīvi - mārciņas kurss pret dolāru samazinājās par 11% līdz 1,35 dolāriem par mārciņu, kas ir zemākais kopš 1985.gada, vēsta BBC. Vēl ceturtdien vakarā, kad prognozes paredzēja ES atbalstītāju uzvaru, kurss bija 1,5.
Savukārt “Morgan Stanley” paredz, ka kurss samazināsies un nostabilizēsies 1,25 – 1,3 dolāru robežās.
Turpmākie soļi
Pēc balsojuma referendumā vēl ir nepieciešami daudzi soļi, lai Lielbritānija varētu atstāt bloku. Par to tagad notiek dažāda līmeņa sarunas Briselē.
Referenduma rezultāts automātiski netiek uzskatīts par attiekšanos no dalības Eiropas Savienībā. Britu parlamentam un valdībai būs jāsagatavo oficiāls iesniegums Briselei un jāpieņem atbilstoši normatīvie akti. Teorētiski šajā posmā procedūru vēl var apturēt.
Izstāšanās process no Eiropas Savienības var aizņemt vismaz divus, bet, iespējams, pat astoņus vai desmit gadus.
Saskaņā ar britu premjera komandas aprēķiniem, pēc izstāšanās no Eiropas Savienības katra Lielbritānijas ģimene gadā zaudēs 4300 mārciņu jeb 5422 eiro - “Brexit” atbalstītāji gan iepriekš apgalvoja, ka aprēķinu metodoloģija esot kļūdaina.
Teorētiski nekas arī netraucē Lielbritānijai pēc kāda laikā Eiropas Savienībā atkal iestāties. Taču pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Kolods Junkers paziņojis, ka “prom nozīmē prom”. Arī Kamerons iepriekš teicis, ka šis process ir neatgriezenisks.
Eiroskeptiķi gavilē, ES atbalstītāji neslēpj vilšanos
Lielbritānijā pēc referenduma izstāšanās piekritēji gavilē, saņem apsveikumus un arī solījumus rīkoties tāpat no eiroskeptiskajiem nacionālistiem citviet Eiropā. Tikmēr palikšanas nometnes atbalstītāji neslēpj vilšanas un bažas par valsts nākotni - ka tā var zaudēt līdzšinējās Eiropas savienības dalībvalsts priekšrocības un nerast vietā jaunas.
Britu aizejošais premjers Deivids Kamerons savulaik izspēlēja referenduma kārti, lai atgūtu konservatīvās partijas popularitāti un atņemtu balsis tādiem kā Britu Eiroskeptiķu līderim Naidžels Farāžas. Izstāšanās no Eiropas Savienības nebija Kamerona plānos, taču viņš pārrēķinājies.
Farāžs tagad ir kļuvis ļoti populārs, saredz ne tikai spožu nākotni, kā pats saka, no jauna neatkarību atguvušajai valstij, bet steidz arī apglabāt Eiropas Savienību kopumā.
“Eiropas savienība ir zaudējusi, tā mirst. Es ceru, ka mēs nebūsim vienīgai ķieģelis, ka izkritis no sienas. Es ceru, ka šis bija pirmais solis, Eiropai atgriežoties pie suverēnām nacionālām valstīm,” sacīja Farāžs.
Nīderlandē galēji labēji sola rīkot referendumu, tādi plāni ir arī franču nacionālistiem.
“Apvienotā Karaliste tikko sāka kustību, kas neapstāsies. Es drīzumā piedalīšos sanāksmē ar visu patriotisko un suverēno kustību vadītājiem, kas ietilpst mūsu grupā Eiropas Parlamentā, un kuri cīnās par saviem iedzīvotājiem, lai izveidotu jaunu Eiropas sadarbības modeli,” paziņoja franču nacionālistu līdere Marina Lepēna.
Britu izstāšanos apsveicis arī ekscentrikais miljardieris un Baltā nama pretendents no republikāņiem Donalds Tramps. Viņš gan ar apsveikumiem uzstājies Skotijā, kuras iedzīvotāju vairākums gribēja palikt ES.
“Cilvēki vēlas atpakaļ savu valsti atpakaļ, viņi vēlas neatkarību sajūtu. Un jūs to varat redzēt visā Eiropā. Jūs piedzīvosiet daudz vairāk, nekā panācāt vakardienas referendumā. Cilvēki visur grib atpakaļ savas robežas, savu monetāro politiku. Daudzas citas lietas, lai atkal būtu sava valsts,” sprieda Tramps.
Valdības pārstāvji, kas darbojas pretim pašu premjeram, piemēram, tieslietu ministrs Maikls Govs mierina ārvalstniekus, ka Lielbritānija nesāks ap sevi celt žogus.
“Mēs esam vienmēr bijusi atvērta, iekļaujoša, toleranta radoša un dāsna tauta. Esam atvērti biznesam, atvērti tirdzniecībai, atvērti citām kultūrām, atvērti pasaulei. Tagad mums ir jauna iespēja paplašināt šo atvērtību vēl vairāk. Mēs varam veidot spēcīgās un pozitīvas attiecības ar mūsu Eiropas kaimiņiem, pamatojoties uz brīvo tirdzniecību, un draudzīgu sadarbību,” sacīja Govs.
ES piekritēji savukārt uzskata, ka gaidāms lielas grūtības, kura šobrīd pat nevar apzināt līdz ar to pamatīgi jāiespringst valdībai, lai saglabātu stabilitāti.
“Es esmu vīlies, noskumis par mūsu valsti, visu Eiropu, pat par visu pasauli, jo mūs noteikti sagaida gan ekonomiska, gan politikas problēmas tostarp arī drošības jomā. Premjeram atliek tagad panākt lai cilvēki spēj sadarboties, un cik iespējams minimizēt negatīvo iespaidu un meklēt ceļu, kā virzīties uz priekšu,” sacīja Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs.
“Tas ir postošs iznākums, cilvēki ir nodemonstrējuši savs dusmas un atsvešinātību no politiskās elites. Es ceru, ka tas tagad sapurinās parlamentu un būs arī kāds pozitīvs iznākums. Tagad progresīvajām partijām, kā zaļajiem, liberāļiem un leiboristiem, būtu jāapvienojas, lai spētu parlamenta vēlēšanās stāties pretī konservatīvajiem, kurus vadīs izstāšanās kustības līderi,” pauda Zaļās partijas deputāte Karolīna Lūkasa.
Valdības ietekmīgākie ministri pēc premjera paziņojuma par atkāpšanos aicina nestrēbt karstu un nenākat klaja ar neizpildāmu darbu plāniem.
"Es nedomāju, ka mums vajadzētu pieņemt lēmumus par to, kā pārvaldīt situāciju, kamēr mēs nezinām patiesos apstākļus, lai nosēžas putekļi, bet ir skaidrs, ka mēs nevarēsim vienkārši ignorēt ekonomiskos apstākļus. Mums būs jāreaģē,” atzina Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds.
