ĪSUMĀ:
- Lielbritānija naktī no piektdienas uz sestdienu oficiāli izstājās no ES.
- Pārejas perioda laikā līdz 2021. gadam vēl nekas nemainīsies.
- Londona un ES sāks sarežģītās sarunas par attiecībām nākotnē un tirdzniecību.
- Daļa britu "Brexit" sagaidīja ar gavilēm, daļa ar asarām.
- Tūkstošiem eiroskeptiķu pulcējās breksita svinībās.
- Pieminot valsts aiziešanu no ES, mazākās grupās pulcējās proeiropeiskie aktīvisti.
- Premjers Džonsons: Valdība ir "paklausījusi tautai", kas nobalsoja par “Brexit”.
- Farāžs: Karš ir beidzies. Mēs uzvarējām.
- Opozīcijas līderis Korbins: Lielbritānijai "jādzīvo tālāk", jāgādā par attiecībām ar ES.
- Kamerons: Lielbritānija var "izvēli, ko esam izdarījuši, pārvērst par veiksmi''.
- Londonas mērs Sadiks Hans breksita dēļ “ir skumju satriekts”.
- Skotijā aktīvisti pulcējās ar aizdegtām svecēm.
- Pie Skotijas parlamenta arī turpmāk plīvos ES karogs.
- Briselē pie ES institūcijām nolaiž Lielbritānijas karogus.
- Fon der Leiena: Tas ir stāsts par veciem draugiem un jaunu sākumu.
Ieilgušais “Brexita” process ir nogurdinājis politiķus un iedzīvotājus abos Lamanša krastos, tāpēc šis notikums tiek uztverts ar zināmu atvieglojuma sajūtu. Izstāšanās atbalstītāji jau iepriekš pauda vēlmi pašiem noteikt valsts attīstības kursu, tai skaitā dot jaunu impulsu valsts attīstībai un ierobežot imigrāciju. Savukārt bloka vienotības piekritējiem atliek cerēt, ka Lielbritānijas un bloka politiķiem izdosies panākt vienošanos par abpusēji veiksmīgu sadarbību nākotnē.
Kopš 2016. gada referenduma atklājies, ka nācija nav sašķelta tikai jautājumā par attiecībām ar Eiropu un "Brexit" rosinājis nerimstošas debates arī par jebko citu, tostarp par imigrāciju, kapitālismu, impērisko mantojumu un to, ko mūsdienās nozīmē būt par britu.
Daļa britu "Brexit" sagaidīja ar gavilēm, daļa ar asarām. Britu valdība aiziešanu no ES sveic ar 50 pensu piemiņas monētu, kurā iekaltais teksts sola "mieru, labklājību un draudzību ar visām valstīm".
Tomēr, pateicoties pārejas periodam, kas ilgs vismaz līdz 2020. gada beigām, pēc nozīmīgākā Lielbritānijas ģeopolitiskā pavērsiena, kopš briti zaudēja savu impēriju, praksē nekas īpašs vēl nemainīsies.
Eiroskeptiķi rīko svinības
Tūkstošiem eiroskeptiķu pulcējās Londonā un citās pilsētās breksita svinībās. Publiskos sarīkojumos, pieminot valsts aiziešanu no ES, mazākās grupās pulcējās arī proeiropeiskie aktīvisti.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdienas vakarā sacīja, ka viņa valdība ir "paklausījusi tautai", kas nobalsoja par “Brexit”.
"Daudziem cilvēkiem šis ir pārsteidzošs cerības brīdis, brīdis, kas, kā viņiem tas likās, nekad nepienāks," iepriekš ierakstītā uzrunā, kas piektdienas vakarā tika pārraidīta sociālajā tīklā "Facebook", sacīja Džonsons.
"Un tad, protams, ir daudzi, kuriem ir bažu un zaudējuma sajūta," viņš piebilda. "Un tad ir trešā grupa - iespējams, lielākā -, kas jau sāka raizēties, ka viss šis politiskais cīniņš nekad nebeigsies."
Gaismu šovu un citus pasākumus, kurus Džonsona konservatīvā valdība organizēja Dauningstrītā, aizēnoja eiroskeptiķu kustības veterāna un Breksita partijas līdera Naidžela Farāža Londonas Parlamenta laukumā rīkotais sarīkojums "Breksita svinības. Laika skaitīšana līdz brīvībai".
"Šis ir vissvarīgākais brīdis mūsu dižās valsts jauno laiku vēsturē," Londonā pie parlamenta ēkas, uzrunājot atbalstītāju tūkstošus, sacīja Farāžs.
"Karš ir beidzies," pasludināja politiķis, kurš bieži Lielbritānijas attiecības ar Eiropu raksturo, izmantojot militārus jēdzienus. "Mēs uzvarējām."
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins norādījis, ka pēc breksita Lielbritānijai "jādzīvo tālāk" un jāgādā par labu attiecību saglabāšanu ar ES, lai tā nekristu par upuri brīvās tirdzniecības līgumam ar ASV.
Savukārt bijušais premjerministrs Deivids Kamerons, kurš kampaņā pirms referenduma vadīja "palicēju" nometni, atzinis, ka piektdiena "ir ļoti svarīga diena mūsu valstij", un paudis pārliecību, ka Lielbritānija var "izvēli, ko esam izdarījuši, pārvērst par veiksmi".
Tajā pašā laikā Breksita partijas līderis Naidžels Farāžs uzsvēris, ka "beidzot pienākusi diena, kad mēs izkļūstam brīvībā". Viņš piebildis, ka tā ir "milzīga tautas uzvara pār establišmentu".
Londona, kur mīt vairāk nekā miljons ES pilsoņu, 2016. gada referendumā arī pārliecinoši nobalsoja par palikšanu ES.
Mērs Sadiks Hans sacīja, ka breksita dēļ viņš ir skumju satriekts.
Vienlaikus viņš uzstāja, ka Londona arī turpmāk uzņems visus, neraugoties uz "jūsu ādas krāsu, jūsu karoga krāsu, jūsu pases krāsu".
Skotijā aizdedzina sveces
Skotijā, kur vairums referenduma dalībnieku nobalsoja par palikšanu ES, izstāšanās no bloka piektdien tika pieminēta, aktīvistiem pulcējoties ar aizdegtām svecēm, bet galvaspilsētā Edinburgā Skotijas valdības nams vakarā tika izgaismots ES karoga krāsās - zilajā un dzeltenajā.
Pie Skotijas parlamenta arī turpmāk plīvos ES karogs.
Breksits ir "dziļu skumju brīdis", atzina Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena.
"Un šeit, Skotijā, ņemot vērā, ka tas notiek pretēji mūsu lielum lielā vairākuma gribai, šīs skumjas būs sasaistītas ar dusmām," uzrunā Edinburgā sacīja Stērdžena.
Briselē nolaiž Lielbritānijas karogus
Tikmēr Briselē pie visām ES institūcijām tika nolaisti Lielbritānijas karogi, no kuriem viens turpmāk būs apskatāms muzejā.
Atvadoties no Apvienotās Karalistes, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izteica pateicību Lielbritānijas pilsoņiem, kas "devuši savu ieguldījumu Eiropas Savienībā un padarījuši to stiprāku".
"Tas ir stāsts par veciem draugiem un jaunu sākumu," piebilda fon der Leiena. "Tāpēc šī ir emocionāla diena, taču es jau lūkojos uz priekšā esošo nākamo pakāpi."
Pievēršoties gaidāmajām tirdzniecības sarunām ar Londonu, EK prezidente uzsvēra, ka tās būšot "godīgas", taču katrai no pusēm tajās būs jācīnās par savām interesēm.
