Tas ir gluži kā restorānā – ja esi no ēdienkartes pasūtījis ēdienus, tad nevari aiziet, pirms rēķins nav samaksāts. Un tāpēc britus, izstājoties no ES, gaida visai paliels rēķins.
Rēķinu veidos britu nākotnes maksājumi projektos un programmās, tai skaitā struktūrfondos, ko briti kopā ar pārējam dalībvalstīm savulaik apņēmušies finansēt. Un arī pensiju maksājumi ES ierēdņiem, par ko gaidāmi vislielākie strīdi.
“40 - 45 gadus Eiropas Savienības institūciju ierēdņi ir strādājuši arī Lielbritānijas labā, un britiem ir jāsamaksā viņu daļa šo ierēdņu pensijai. Tas ir klasisks laulības šķiršanas jautājums – ir jānodrošina bērni, ja izšķiraties. Tas ir jautājums par atbildības uzņemšanos. Ja esat noslēdzis līgumu ar trešo pusi, kas ilgst līdz 2021.gadam, tad Lielbritānijai ir jāuzņemas daļa no rēķina, jo viņi bija sākumā, kad līgumu parakstīja,” skaidroja Eiroparlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks.
Šādu pieeju atbalsta arī Eiropas Komisija.
“Tā kā visas saistības dalībvalstis uzņemas kopīgi, ja Lielbritānija neapmaksā savu daļu, tad pārējām 27 dalībvalstīm būs tas rēķins jāsedz,” pauda Eiropas Komisijas pārstāvis Margaritis Shins.
Un to pārējās 27 dalībvalstis nav gatavas darīt. Neskaidrība šobrīd ir tikai ar gala summu – cik liela tā būs un tieši kā tā tiks aprēķināta, jo nekad iepriekš tas nav ticis darīts.
“Ir vēl pārāk agri runāt par gala summu, bet iedomāties, ka varēs vienoties un nevajadzēs ievērot savas saistības – tas nestrādās nekādā gadījumā,” uzsver Eiroparlamenta Budžeta komitejas pārstāvis Reimers Boge.
Pirms britu referenduma izstāšanās kampaņas organizētāji solīja - “Brexit” gadījumā britu veselības sistēmai tiks 350 miljoni mārciņu nedēļā, kas tiekot maksātu ES. Izrādījās – solījums nav patiess. Bet ideja, ka britiem par izstāšanos vēl vajadzēs pašiem piemaksāt – eiroskeptiķus tracina.
“Mēs to vienkārši nemaksāsim, ir jau gana maksāts,” saka EP deputāts, “Brexit” kampaņas aizsācējs Naidžels Farāžs.
Jautāts, vai par maksājumiem bija zināms pirms referenduma par izstāšanos, Farāžs paziņoja: “Jums te vienkārši ir darīšana ar sliktiem cilvēkiem, ar Eiropas projektu. Aizmirstiet par Latviju, aizmirstiet par Lielbritāniju – tas ir par viņiem, tas ir par Eiropas projektu. Un viņi darīs visu, lai dabūtu no cilvēkiem naudu un lai dabūtu varu.”
Politologi gan norāda, ka par šīm saistībām bijis zināms iepriekš.
“60 miljardi var izklausīties daudz, bet tajā paša laikā Eiropa vienmēr par to ir brīdinājusi un palikšanas kampaņas dalībnieki ir to teikuši. Tāpēc, manuprāt, tas ir nedaudz liekulīgi no “Brexit” atbalstītāju puses tagad to saukt par negodīgu rēķina piestādīšanu,” norādīja domnīcas CEPS ES ārlietu nodaļas vadītājs Stīvens Blokmans.
Ja Terēzas Mejas valdība grib cerēt uz labām attiecībām ar ES arī pēc izstāšanās, tad, iespējams, 60 miljardu eiro vērtā rēķina apmaksa nebūs nemaz tā dārgākā cena. Atteikšanās to apmaksāt var nebūt laba izvēle, uzskata politologs.
“Tas būtu slikts sarunu sākums. Tām vajadzētu notikt labā ticībā ar mērķi, ko arī pati Terēza Meja ir minējusi, - gluda un netraucēta šķiršanās, lai saglabātu svarīgas tiesības gan tiem britiem un britu uzņēmumiem, kas atrodas uz kontinenta, gan tiem Eiropas pilsoņiem un viņu uzņēmumiem, kas atrodas Lielbritānijā. Tā ir abpusēja interese un, lai to sasniegtu – šādas runas par nemaksāšanu nepalīdz,” uzsvēra Stīvens Blokmans.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība plāno oficiālo pieteikumupar aiziešano no ES iesniegt līdz marta beigām.