Uzskata, ka februāris būs izšķirošs laiks, kad Briselei un Londonai būtu jātiek skaidrībā par turpmāko sadarbību un lai pagūtu pārliecināt skeptiskos britus par to, ka Apvienotajai Karalistei nevajadzētu pamest ES.
Spriedze aug, jo neizbēgami tuvojas maijs, kad Lielbritānijā notiks vēlēšanas, un arī brīdis, kad Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons uzvaras gadījumā ir apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes palikšanu ES sastāvā. Bet līdz tam britu valdība centīsies panākt tādu vienošanos ar Briseli, kas apmierinātu abas puses un ļautu pārliecināt pašmāju pilsoņus, ka no bloka tomēr izstāties nevajadzētu, jo palikšana tajā līdz ar jauniem nosacījumiem būtu krietni izdevīgāka.
Ietekmīgais izdevums „The Guardian” vēsta, ka jau šonedēļ mājsaimniecības savās pastkastītēs saņems kampaņas lapiņas ar skaidrojumu, kā visā valstī pieaugs cenas precēm, ja Lielbritānija izstāsies no ES. Politiķu un abu pušu aizstāvju cīņa būs sīva.
Jaunākie aptauju dati rāda, ka atšķirība starp Eiropas pretiniekiem un atbalstītājiem arvien sarūk. Par Lielbritānijas izstāšanos no bloka ir 42% balsstiesīgo, kamēr valsts palikšanu tajā labāk vēlētos 38% aptaujāto, bet 20% joprojām nezina, kurš ceļš būtu labāks.
Kemerona valdības ministriem ir piekodināts pagaidām nepaust attieksmi, kamēr sarunās Briselē nav panākta galīgā vienošanās ar ES, bet, kā vēsta britu mediji, jau tagad parādās šķelšanās un vairāki ministri, visticamāk, būs eiroskeptiķu pusē.
Kemerons patlaban ir ķēries pie Lielbritānijas izņēmuma statusa kaldināšanas imigrācijas jautājumos un cenšas panākt, lai valdībai būtu tiesības jebkurā brīdī pārtraukt cilvēku uzņemšanu, redzot, ka administrācija ir pārslogota un ar to vairs nespēj nodarboties. Neoficiāli avoti lēš, ka vairākas Kemerona prasības, kas paredz lielākas iespējas nacionālajam parlamentam bloķēt Briseles noteikumus, jau esot atbalstītas.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds, kurš līdz ar citiem kolēģiem piedalās ārlietu ministru sanāksmē Briselē, ārpus ikdienišķās darba kārtības plānojis arī īpašu tikšanos ar Timmermansu. Sagaidāms, ka Lielbritānijas valdības pārstāvji tuvākajās nedēļās būs ļoti aktīvi sarunās ar Eiropas institūcijām. Mediji vēsta, ka Deivids Kemerons cer galīgo vienošanos ar ES panākt jau februāra vidū gaidāmajā valstu vadītāju sanāksmē Briselē, un līdz ar to referendumu varētu sarīkot jau jūnijā vai jūlijā.
Savukārt grupa Lielbritānijas vēsturnieku un rakstnieku ir nosūtījusi niknu vēstuli izdevumam „The Telegraph”, pārmetot Deividam Kemeronam, ka viņš nepamatoti cenšas iebiedēt vēlētājus, draudot ar drošības problēmām Apvienotajai Karalistei. Vēsturnieki uzstāj, ka par Lielbritānijas drošību šajā laikā ir gādājusi NATO, nevis ES.
