Briti vēlas atvērt šī līguma Ziemeļīrijas protokolu. Britu premjers Boriss Džonsons pārmet Briselei, kā tā pārāk turas pie juridiskajām detaļām un ir neiejūtīga attiecībā uz sarežģīto Ziemeļīrijas situāciju un ka Brisele izturoties tā, it kā Ziemeļīrija nebūtu daļa no Apvienotās Karalistes.
Tātad runa ir par preču pārbaudi uz robežas. ES ārējā robeža šobrīd ir starp Īriju un Ziemeļīriju, bet, ņemot vērā, ka robežkontroles ieviešana šajā vietā radītu situācijas saasinājumu Ziemeļīrijā un būtu pretrunā ar Lielās piektdienas miera vienošanos, kas izbeidza vardarbību Ziemeļīrijā, protokols paredz, ka Ziemeļīrija joprojām ir daļa no ES vienotā preču tirgus, un produktiem, kas tiek piegādāti no Lielbritānijas, tiek veiktas ES importa procedūras uz jūras robežas starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Protokolā precīzi noteikts, kā šai alternatīvajai kārtībai vajadzētu darboties, tostarp ir noteikumi, kas bloķē atdzesētas gaļas, piemēram, svaigu desu, pārvietošanu pēc labvēlības perioda, kas beidzas 30. jūnijā.
"Es nedomāju, ka tas ir kaut kas neparasts vai pārsteidzošs, ja mēs vēlamies mainīt līgumu. Mums tagad ir lielāka pieredze par tā darbību, nekā mums bija 2019. un 2020. gadā.
Un mums šķiet ļoti saprātīgi, ka, ņemot vērā šo pieredzi, mēs meklētu, kā šo protokolu varam izmantot labāk Ziemeļīrijas labā," sacīja Lielbritānijas "Brexit" ministrs Deivids Frosts.
Brisele ir pateikusi skaidru "nē" Londonas centieniem atsākt sarunas par līguma vai par kādu tā sadaļu. Bet Brisele piekritusi pagarināt īpašo piemērošanas periodu par trim mēnešiem – līdz septembra beigām.
Tieši Džonsona valdība vadīja sarunas par šo dokumentu un tajā piedāvātais risinājums bija Džonsona alternatīva tā dēvētajam "backstop", kuru izstrādāja viņa priekštece Terēza Meja. Tas būtu saglabājis visu Apvienoto Karalisti muitas savienībā ar ES.
"Brexit" problēmas nav beigušās un, visticamāk, kaulēšanās starp abām pusēm turpināsies septembrī.
