Ja pirms breksita darba ņēmējiem bija grūti sameklēt darbu, tad tagad problēmas sākušās Lielbritānijas darba devējiem, kas nevar sameklēt darbiniekus.
Britu "pingdēmija"
Vēl viena problēma ir saistīta ar tehnoloģijām. Viedtālruņa lietotne “Test and Trace”, latviski – “pārbaudi un sameklē”, kas bija domāta, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, kā kontaktpersonu mēdz uzrādīt arī personu, kas vispār nav satikta, piemēram, biroja darbinieku no cita ēkas stāva vai kaimiņu, kas dzīvo blakusmājā.
Kontaktpersonām nepieciešams pašizolēties 10 dienas, kas nu radījis tā dēvēto “pingdēmiju” – nepieciešamību pašizolēties gandrīz miljonam pilnīgi veselu cilvēku, kas draud pat ar piegāžu pārtraukšanu un pārtikas veikalu slēgšanu.
Pirms pandēmijas Zane Matuzeviča strādāja pārtikas testēšanas laboratorijā, taču to bija grūti savienot ar bērna pieskatīšanu, tādēļ tika nolemts pamēģināt darbu ātrās ēdināšanas restorānā.
Strādīgā un sabiedriskā latviete no parastas darbinieces gada laikā ir kļuvusi par apmācību vadītāju. Zanes darbavietā pašlaik pamatīgi jūtams darbinieku trūkums.
Daudzi slimo ar Covid-19
“Mēs ejam uz klubiem, satiekamies ar draugiem. Un līdz ar to vairojam kovida vīrusu. Cilvēki saprot, ka tests pozitīvs, un nevar ierasties darbā.
Es domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kādēļ mums ir lielākais trūkums. Mums darbā priekšnieki liek ziņojumu, ka vajadzīgi strādnieki, jo daudzi reāli slimo ar kovidu, tādēļ veidojas darbinieku trūkums.”
Ja ir pozitīvs tests, bet nav nekādu Covid-19 simptomu, tas nozīmē, ka vajag pašizolēties?
“Jā, mēs sēžam 10 dienas pašizolācijā. Un tad pēc 10 dienām atkal veicam testu. Ja arī tas ir pozitīvs, turpinām sēdēt un ārstēties. Ja negatīvs, droši ar parādītu testu tu drīksti ierasties darbā.”
Atlika uz pēdējo brīdi
1. jūlijā beidzās pieteikšanās jaunajam Lielbritānijas rezidenta statusam. Tiem, kuri to nav izdarījuši, nu būtu jādodas mājās. Pieteikties varēja kopš 2019. gada, taču daudzi atlika uz pēdējo brīdi.
“Es atzīšos, ka arī biju viena no tiem. Nogulēju! Bet man viss kārtībā, nokārtoju. Bet nogulēju, jā!” atzīstas Zane.
“Informācija jau bija, bet es kaut kā nepievērsu uzmanību. Bet viss kārtībā, tiku cauri.”
Citiem gan veicies sliktāk. “Nu, viņiem ir jādodas mājās. Man māsa zvanīja – Zane, pārbaudi savu statusu, jo viņai draugi jau saņēmuši vēstuli, ka ir jāpamet Anglija. Jā, manai māsai draugi dodas atpakaļ uz Poliju, jo nav nokārtots statuss.”
Daudzi latvieši atgriezušies dzimtenē
Kravas auto šoferis Zigurds Šusters stāsta, ka Anglijā vienmēr ir bijis šoferu deficīts. “Tas tāpēc, ka tā ir attīstīta valsts, ir daudz, ko piegādāt, arī no citām valstīm, arī no Eiropas. Un šoferi šeit vienmēr būs deficīts.
Tagad ir tā, ka varbūt arī tas breksits, daudzi aizbraukuši ar ģimenēm un bērniem visa šī spiediena dēļ, plus vēl situācija, saistīta ar vīrusu.”
Noliktavas darbinieks un ēdienu piegādes kurjers Jānis Riežnieks zina stāstīt, ka daudzi ir aizbraukuši, arī daudzi latvieši esot atgriezušies Latvijā.
“Bija cilvēki, kam bija problēmas nokārtot “settlement” statusu. Bija viens latvietis, kuram anulēja šo statusu, viņam nācās atgriezties atpakaļ Latvijā. Viņš bija Latvijā kriminālvajāšanā, un, kamēr atradās šeit, tikmēr nekas, bet kā nokārtoja “settlement” statusu, tā Latvija pieprasīja viņu izdot atpakaļ. Tiesa vilkās gadu, un nesen viņš bija spiests pamest Angliju.”
