Pagarinājums tiks noteikts līdz 30. jūnijam, ja līdz 20. martam parlamentā tiks apstiprināta premjeres Terēzes Mejas panāktā vienošanās ar Briseli par izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja šāda vienošanās netiks apstiprināta, "Brexit" atlikšanas perioda garums var tikt mainīts.
Šāds ierosinājums britu parlamenta apakšpalātā tika atbalstīts ar 210 balsu pārsvaru. Sagaidāms, ka trešais balsojums par Mejas vienošanos varētu notikt nākamajā nedēļā. Meja brīdinājusi - ja vienošanās tiks noraidīta arī trešo reizi, "Brexit" varētu tikt atlikts pietiekami ilgstoši, lai Lielbritānijā rīkotu arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Vienlaikus britu parlamentārieši noraidīja ierosinājumu sarīkot atkārtotu referendumu.
Atkārtota referenduma sarīkošanu atbalstīja tikai 85 deputāti.
Trešdien, pārkāpjot partijas disciplīnu, vairāki valdības ministri atturējās vai pat atbalstīja ierosinājumu pilnībā izslēgt izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks ir sacījis, ka viņš būtu gatavs rosināt garu sarunu perioda pagarināšanu, lai Lielbritānijai būtu iespēja nākt klajā ar citu stratēģiju.
Britu valdība bija gribējusi, lai šāda varbūtība netiktu pieļauta tikai zināmu laiku, bet vairums deputātu nosliecās par labu opozīcijas piedāvājumam. Viena no valdības ministrēm pat atkāpās no amata, lai varētu nobalsot kā vēlas.
Ja izstāšanās sarunu pagarināšana tiks prasīta, tad pagaidām nav skaidrs, cik ilgs varētu būt šis periods un vai tam piekritīs 27 Eiropas Savienības valstu vadītāji.
Ievārīta pamatīga putra un vērojama “perfekta konstitucionālā krīze”, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” komentēja Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekānu, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.
Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.
