Trasa pavēstīja, ka neredz iespēju izpildīt solījumus, uz kuru pamata viņa tika ievēlēta par Konservatīvās partijas līderi un kļuva par Lielbritānijas valdības vadītāju.
"Ģimenes un uzņēmumi raizējas par to, kā samaksāt rēķinus. Putina pretlikumīgais karš Ukrainā apdraud visa kontinenta stabilitāti.
Mūsu valsts attīstību pārāk ilgi aizkavējusi zemā ekonomikas izaugsme. Konservatīvā partija mani ievēlēja ar mandātu mainīt to visu," teica Trasa.
Viņa atzina, ka šajā situācijā neredz iespēju paveikt iecerēto, tādēļ informējusi Lielbritānijas karali Čārlzu III par savu demisiju.
Reformu plāns ir izgāzies
47 gadus vecā Trasa stājās premjerministres amatā 6. septembrī, divas dienas pirms Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves.
Pirms kļūšanas par valdības vadītāju Trasa bija Lielbritānijas ārlietu ministre; premjera amatā viņa nomainīja Borisu Džonsonu, kurš jūlijā dažādu skandālu dēļ bija spiests paziņot par atkāpšanos no amata.
Trasas valdīšanas laiks bijis īsākais Lielbritānijas vēsturē. Līdzšinējais rekords bija 119 dienas; tas reģistrēts 1827. gadā, kad pēc dažiem mēnešiem premjera amatā nomira toreizējais premjerministrs Džordžs Kenings.
Trasai nācās paziņot par demisiju, jo pilnīgu krahu cietis viņas piedāvātais reformu plāns. Nākot pie varas, Trasa solīja ievērojami samazināt nodokļus, lai veicinātu Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.
Taču izrādījās, ka šos plānus nav iespējams īstenot, neapdraudot valsts budžeta ieņēmumus; strauji kritās Lielbritānijas mārciņas kurss. Galu galā Trasas valdībai nācās atteikties no gandrīz visiem nodokļu samazināšanas plāniem.
Pēdējās nedēļas laikā no Trasas valdības bija nācies aiziet jau diviem svarīgiem ministriem. Pagājušonedēļ amatu zaudēja Lielbritānijas finanšu ministrs Kvazi Kvartengs, bet trešdien par demisiju paziņoja iekšlietu ministre Svella Breivermane.
Vēl trešdien uzrunā parlamenta deputātiem Trasa pauda apņēmību palikt premjeres amatā, jo pēc dabas esot "cīnītāja, nevis bēdzēja". Tomēr partijas biedru spiediens uz viņu izrādījās pārāk liels, un ceturtdien Trasa paziņoja par demisiju.
Viņa pavēstīja, ka pildīs valdības vadītājas pienākumus, līdz tiks ievēlēts jauns Konservatīvās partijas līderis, kurš tad arī kļūs par nākamo premjerministru. Trasa vēsta, ka tam vajadzētu notikt nākamās nedēļas laikā.
Konservatīvo vadība paziņojusi, ka balsojuma iznākumam jākļūst skaidram līdz 28. oktobrim un jaunajam līderim vajadzētu stāties amatā līdz 31. oktobrim.
Ceturtdien vakarā partijas vadība izplatīja detalizētāku informāciju par balsošanas noteikumiem: kandidatūru izvirzīšanas termiņš ir pirmdienas pēcpusdiena, un pretendentiem būs nepieciešams vismaz 100 konservatīvo frakcijas deputātu atbalsts.
Tā kā pašlaik Lielbritānijas parlamentā ir 357 konservatīvo deputāti, tas ir diezgan augsts slieksnis. Ja vajadzīgo atbalstu savāks tikai viens kandidāts, tad viņš teju automātiski kļūs par nākamo partijas līderi.
Opozīcija pieprasa rīkot parlamenta vēlēšanas
Kā iespējamie pretendenti uz premjera posteni minēti bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks, tagadējais aizsardzības ministrs Bens Voliss un viena no Konservatīvās partijas līderēm Penija Mordenta. Tagadējais finanšu ministrs Džeremijs Hants jau paziņojis, ka nepretendēs uz premjera amatu. Izskanējusi versija, ka arī Boriss Džonsons varētu pretendēt uz atgriešanos premjera amatā.
Bukmeikeri par favorītu uzskata Riši Sunaku, kurš šovasar cīņā par Konservatīvās partijas līdera un Lielbritānijas premjera posteni zaudēja Trasai.
Tikmēr opozīcijā esošās Leiboristu un Liberāldemokrātu partijas uzskata, ka pienācis laiks izsludināt jaunas Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas.
Šādu viedokli paudusi arī Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena. Leiboristu līderis Kīrs Stārmers spriež, ka konservatīvajiem vairs nav mandāta, lai turpinātu vadīt valsti.
"Kāds haoss. Tā nav tikai ziepju opera toriju partijas augšgalā, tā nodara milzīgu kaitējumu mūsu ekonomikai un mūsu valsts reputācijai. Sabiedrība maksā augstākas cenas ar augstākiem hipotekārajiem kredītiem, tāpēc mēs nevaram pieļaut šo haosu.
Mēs nevaram pieļaut vēl vienu eksperimentu toriju partijas vadībā. Ir alternatīva, un tā ir stabila leiboristu valdība. Sabiedrībai ir tiesības izteikt savu viedokli, un tāpēc ir jānotiek vispārējām vēlēšanām," Stārmers sacīja intervijā telekanālam ITV.
After 12 years of Tory failure, the British people deserve so much better than this revolving door of chaos.
— Keir Starmer (@Keir_Starmer) October 20, 2022
We need a general election, now.
My full statement: pic.twitter.com/NAQz70eVke
Taču nākamās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas ir paredzētas tikai 2025. gada janvārī, un Konservatīvā partija, kurai pašlaik ir vairākums parlamentā, diez vai būs ar mieru izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, norāda BBC.
Krievija līksmo par Trasas demisiju
Ziņu par Trasas demisiju ar sajūsmu uzņēmusi Krievija, jo Trasa, tāpat kā viņas priekšgājējs Boriss Džonsons, bija nelokāma Ukrainas atbalstītāja un turpināja ieroču piegādes ukraiņiem, lai palīdzētu viņiem atvairīt Krievijas agresiju.
Maz ticams, ka Lielbritānijas atbalsts Ukrainai varētu mazināties pēc nākamā premjera nākšanas pie varas.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova ceturtdien pavēstīja, ka Trasa esot bijusi sliktākā premjere Lielbritānijas vēsturē un izcēlusies ar "pilnīgu analfabētismu".
Maskava nav slēpusi savas cerības, ka energocenu krīze un dzīves dārdzības pieaugums izraisīs jukas Eiropas valstu un ASV politikā, kā rezultātā pie varas varētu nākt politiķi, kas būtu draudzīgāk noskaņoti pret Krieviju.
Šīs cerības gan piepildījušās tikai daļēji: ekonomikas problēmas patiešām veicinājušas valdības krīzi tādās valstīs kā Lielbritānija un Itālija, tomēr nav mainījušas stingro nostāju pret Krieviju. Arī topošās Itālijas valdības vadītāja Džordžija Meloni uzsvērusi, ka Rietumiem jāsaglabā vienota nostāja un nedrīkst pakļauties Kremļa manipulācijām.
