Plašāk par to raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels, ar kuru sarunājās LTV žurnālists Kārlis Miksons.
Kārlis Miksons: Pirmkārt, ļaujiet man izteikt līdzjūtību Lielbritānijas tautai par karalienes aiziešanu mūžībā. Intervijas sākumā vēlos jums jautāt, kāda bija monarha loma 21. gadsimta Lielbritānijā?
Pols Bramels: Paldies jums! Es vēlētos arī pateikt, ka esam aizkustināti par to, ko redzam no Latvijas iedzīvotājiem – sirdssiltās ziņas, līdzjūtības. Mums ir pagodinājums, ka Viņa Ekselence Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas spīkere un ārlietu ministrs ir atraduši laiku, lai ierastos šeit un parakstītos līdzjūtību grāmatā.
Tas nav tikai par prezidentiem un premjeriem. Redzam arī ziedus, ko cilvēki noliek pie vēstniecības sienas. Tas arī lieliski parāda to, kā cilvēki jutās attiecībā pret Viņas Majestāti karalieni. Viņa bija karaliene 70 gadus un ilgāk valdošais monarhs Lielbritānijas vēsturē. Ja pareizi atceros, karaliene Viktorija valdīja 63 gadus. Šogad arī nosvinējām Viņas Majestātes valdīšanas Platīna jubileju.
Runājot par jūsu jautājumu, šī loma arī parādīja to, ka viņa visu savu mūžu ziedoja tautai, atbalstot ne tikai valsti, bet arī tās cilvēkus, protams, arī Britu Sadraudzības valstu cilvēkus. Viņa bija ne tikai monarhs. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons teica, ka jums viņa bija jūsu karaliene, bet mums viņa bija Karaliene ar lielo burtu! Es domāju, ka tas ir šis sentiments, kas ir justs visapkārt pasaulei.
Kas Lielbritānijā mainīsies pēc karalienes Elizabetes II nāves?
Ļoti liela daļa no britiem ir piedzīvojuši tikai Elizabetes II valdīšanu. Mainīsies ļoti daudz. Svētdienā pēc karalienes nāves mums bija ļoti skaists dievkalpojums, kas norisinājās Anglikāņu baznīcā. Tā beigās mēs dziedājām Lielbritānijas himnu. Tas bija ļoti satraucošs brīdis ne tikai man, bet arī citiem, kas tur atradās. Tā bija pirmā reize, kad dziedājām himnas jaunos vārdus "God Save the King" (Dievs, sargi karali!), un tas bija savādi.
Protams, mainīsies arī attēli uz monētām un banknotēm, pastmarkas. Visu, kas saistījās ar karalieni Elizabeti II, nomainīs jaunais karalis Viņa Majestāte Čārlzs III. Protams, ka tas nenotiks ātri, bet pakāpeniski.
Tāpat arī karaļnama padomnieku darba nosaukumi mainās, vēršot uzmanību uz monarha maiņu. Pārmaiņas būs, bet Čārlzs III jau ir gatavojies ļoti ilgus gadus, lai kļūtu par monarhu, tāpēc domāju, ka varēsim redzēt kalpošanas turpināšanos.
Tātad var teikt, ka kādu laika posmu būs gan banknotes ar karalienes, gan ar jaunā karaļa portretiem?
Jā, protams. Skatoties vēsturē, ļoti bieži bija tādi gadījumi, kad monētas ar citu monarhu attēliem bija leģitīmi maksāšanas līdzekļi. Protams, ņemot vērā, ka Elizabete II ir bijusi karaliene 70 gadus, neviens neatceras laikus, kad uz monētām bijis kāds cits monarhs.
Jūs jau minējāt, ka himnai ir jauni vārdi, pieskārāties arī banknošu jautājumam, bet mainās arī pases, policijas uniformas. Vai varat plašāk par šo pastāstīt?
Ir ļoti daudz pārmaiņu. Tās skars arī mūsu militāro reglamentu un bez jūsu pieminētajām lietām, varu teikt, ka mainīsies arī karaliskās garantijas, ko saņēmuši vairāki produkti. Uz iepakojumiem rakstīts "karalienes Elizabetes II apstiprinājums". Protams, to aizstās karaļa Čārlza garantijas. Es domāju, ka ikviens pamanīs šīs izmaiņas, jo karaliene ir bijusi tik liela daļa no mūsu dzīves.
Vai arī vēstniecību sagaida kādas izmaiņas? Piemēram, dekorācijās? Redzam šeit vairākus elementus, ko rotā karalienes simbolika.
Mūsu ģerbonis, kas ir arī Karaliskais Standarts, paliks nemainīgs. Mainīsies mans amata nosaukums, un es vairs nebūšu Viņas Majestātes pārstāvis, bet gan Viņa Majestātes pārstāvis.
Kā ar jaunā karaļa pienākumiem? Zinām, ka karaliene Elizabete II mīlēja ceļot. Vai no jaunā karaļa varam sagaidīt kaut ko līdzīgu un sagaidīt viņu Latvijā?
Viņas Majestāte ļoti mīlēja ceļot, un domāju, ka viņa ir visvairāk ceļojušais monarhs vēsturē. Savā valdīšanas laikā viņa apmeklēja 170 valstis. Protams, šo valstu vidū 2006. gadā bija arī Latvija. Un par šo vizīti man visu laiku atgādina, kad ceļoju pa Latviju.
Daudzi cilvēki atceras šo vizīti, un ir lieliski redzēt arī paliekošas vizītes vērtības, piemēram, Rīgas mēra Džordža Armitsteda statuja, ko atklāja karaliene. Man ir bijis tas gods satikt karali Čārlzu, toreiz Velsas princi, sešas reizes, kad viņš viesojās Rumānijā. Viņam ļoti patika šī valsts.
Protams, arī viņam patīk ceļot. Kā Apvienotās Karalistes monarhs, manuprāt, viņš turpinās šo iesākto vizīšu programmu. Protams, būtu lieliski karali redzēt Latvijā, bet es nevaru prognozēt viņa ceļošanas plānus.
Kādas ir jūsu siltākās atmiņas par karalieni Elizabeti II?
Esmu pagodināts, ka man ir bijusi iespēja piecas reizes satikt Viņas Majestāti karalieni Elizabeti II. Četras no tām bija audiences kā vēstniekam vai augstajam pārstāvim Sadraudzības valstīs. Katrs vēstnieks un pārstāvis bija audiencē pie karalienes, dodoties uz darba valsti vai atgriežoties no tās. Tā bija iespēja, lai informētu Viņas Majestāti par aktuālajiem jautājumiem, kā arī par savstarpējām attiecībām ar konkrēto valsti.
Audiencēs mani pārsteidza divas lietas. Viena bija tā, ka Viņas Majestātes spēja ielikt pareizos cilvēkus pareizajās vietās, lai viņi justos ērti un spētu sarunāties. Otrā bija tā, ka mani pārsteidza karalienes zināšanu līmenis par aktuālajiem notikumiem pasaulē. Tas nebija tikai sagatavots uz konkrēto notikumu, bet tā bija padziļināta interese un informētība par notiekošo. Viņa jautāja āķīgus jautājumus un sevi parādīja kā ļoti informētu cilvēku par divpusējām attiecībām.
Piekto reizi mēs tikāmies, kad man tika piešķirta balva par darbu Lielbritānijas ārpolitikas labā. Tas bija 2016. gadā, un tā bija lieliska diena.
Visā pasaulē, sakot vārdu "karaliene", mēs uzreiz saprotam, ka runājam par Elizabeti II. Kāds būtu jūsu skaidrojums šādam karalienes fenomenam?
Domāju, ka tas ir liels lepnuma avots visai Apvienotajai Karalistei, ka mums bija valsts vadītāja, kas bija tik ļoti cienīta visā pasaulē. Domāju, ka tas bija ne tāpēc, ka viņa tik ilgi atradās amatā, bet tāpēc, ka viņa parādīja to, ka viss, ko viņa dara, ir vērsts uz sabiedrību un tās labklājību.
Viņa bija ļoti daudzu organizāciju patronese, tās atbalstīja un par tām rūpējās. Domāju, ka tieši tāpēc viņu tik labi atpazīst. Piemēram, tas, ka viņa vien dažas dienas pirms traģisko ziņu saņemšanas, pie sevis pieņēma jauno premjerministri Lizu Trasu – viņas valdīšanas laikā 15. valdības vadītāju – daudz parāda par viņu.
Pirms brīža jau runājām par viņas ceļojumiem. Varu minēt tikai vienu piemēru, kas ir Kanāda. Viņas Majestāte bija arī Kanādas karaliene, un ar Kanādu viņu saistīja spēcīgas attiecības. Uz turieni viņa devās 27 reizes savā valdīšanas laikā. Viss, ko viņa darīja, tika uztverts ļoti nopietni, un kalpošana sabiedrībai bija visa centrā.
