Vēstnieka kungs, vispirms liels paldies par atvēlēto laiku! „Karš” ir vārds, kuru mēs bieži dzirdam tagad pēc Parīzes uzbrukumiem. Vai mēs esam karā un, ja esam, ar ko?
Paldies, ka esat mani uzaicinājuši šajā programmā! Domāju, ka esam karā, jo visas NATO dalībvalstis un 26 tās partneres ir iesaistījušās globālā koalīcijā pret „Islāma valsti” un darbojas vai nu Irākā, vai Sīrijā vai abās zemēs. Šajā ziņā mēs jau kādu laiku esam karā. Protams, šausminošais uzbrukums Parīzē ārkārtīgi saasināja sabiedrības uzmanību un politikas fokusu uz „Islāma valsts” iznīcināšanu.
Ja mēs esam karā, kādēļ Francija tomēr nerosināja iedarbināt NATO piekto pantu? Kāds ir jūsu viedoklis?
NATO līgums nevienai valstij to neuzliek par pienākumu. Iespējams, ka NATO atbilde šobrīd nav vispiemērotākā tiem apstākļiem, kas valda Irākā, Sīrijā, lai cīnītos ar „Islāma valsti”. Daļēji tas ir tādēļ, ka mēs, Apvienotā Karaliste, Francija un citas valstis jau piedalāmies ASV vadītajā koalīcijā, daļēji arī tādēļ, ka ne visam ir militāra atbilde un ir vajadzīgas vēl citas dimensijas blakus tam, ko var piedāvāt NATO.
Esmu lasījusi arī viedokļus, ka šāda Francijas rīcība ir tādēļ, ka tā šajā cīņā ar teroristiem vēlas sadarboties ar Krieviju, un piektais pants tam traucētu. Vai piekrītat?
Šo vislabāk būtu vaicāt pašam Francijas prezidentam Fransuā Olandam, taču Vīnē ir notikušas jau divas sarunas lielāko varu vidū par politiskajiem risinājumiem Sīrijā, un tajās piedalījās arī Krievija, tagad arī Irāna. Es ļoti spēcīgi uzskatu, ka tur, kur ir jēga sadarboties ar Krieviju, mums tas būtu jādara.
Apvienotā Karaliste, piemēram, ir cieši strādājusi ar Krieviju sarunās par risinājumu Irānas kodolprogrammā. Tajā pašā laikā mums ir jābūt ļoti skaidrai un nepārprotamai nostājai par Krievijas absolūti nepieņemamo uzvedību Krimā un Austrumukrainā.
Tas ir izaicinājums diplomātijai, ko, es ticu, mēs tomēr spējam īstenot, proti, vienlaikus izvēršot sankcijas pret Krieviju un nosodot tās rīcību, bet tajā pašā laikā sadarbojoties, kur tas atbilst mūsu interesēm.
Kā jūs redzat Krievijas aktivitātes Sīrijā? Izskan arī viedokļi, ka Krievijas bombardēšana rada arvien lielākas bēgļu straumes, kas plūst uz Eiropu.
Jā, mēs esam ļoti nobažījušies par Krievijas darbībām Sīrijā. Tā ir padarījusi sevi par daļu no šā pilsoņu kara un nostājusies Sīrijas prezidenta Asada pusē, un tai būs jāuzņemas daļa atbildības par šausminošajiem noziegumiem, par kuriem atbildību nes Asada režīms.
Turklāt Krievija nesaka patiesību, ka tās galvenais mērķis ir „Islāma valsts” teroristi. Vismaz 85 procenti Krievijas uzlidojumu ir notikuši tādos Sīrijas rajonos, kur „Islāma valsts” nemaz nav klātesoša.
Tikai ļoti neliels skaits Krievijas uzlidojumu ir bijuši vērsti pret teroristiem, turklāt neviens Rakā, kas ir „Islāma valsts” galvenā mītnes vieta.
Ja Krievija vēlētos izbeigt sarežģīt Sīrijas situācijas risinājumu, tad tai vispirms būtu jāpārtrauc uzbrukt Asada mērenajiem pretiniekiem.
Kā ir ar jūsu valsti? Mēs pēdējās dienās esam dzirdējuši pieminam Londonukā vienu no iespējamajiem terorisma mērķiem. Kāda atmosfēra valda tur, vai esat nobažījies par Anglijas drošību?
Protams, esmu, jo pie mums ir ļoti augsts trauksmes līmenis. Un tāds jau ir kādu laiku. Turklāt šis trauksmes līmenis saka to, ka uzbrukums ir ne vien iespējams, bet, visticamāk, būs. Es dzirdēju, ka mūsu drošības dienesta vadītājs sacīja, ka terorisma draudu temps un apjoms Lielbritānijai ir tāds, kādu viņš savas karjeras laikā nav pieredzējis. Ir tiešām ļoti reāla iespēja, ka Lielbritānijai uzbruks, taču, protams, mēs darām visu iespējamo, lai to novērstu.
Ko īsti NATO var darīt šajā ziņā? Kā tā var cīnīties ar terorismu?
NATO nav tā organizācija, kas tieši cīnās ar terorismu. Tās uzdevums ir aizsargāt visas alianses kolektīvo drošību, mūsu teritoriju un suverenitāti. Taču NATO dažādos veidos jau strādā. Tai ir pretterorisma programma, lai celtu partneru spējas. NATO īsteno dažādas mācības, kurās izglīto speciālistus cīņā ar pašadarinātajām sprāgstvielām.
Arī ikviena sadarbība ar partneriem, īpaši Dienvidu valstīs ārpus NATO, dod lielu ieguldījumu kopējā rīcibā. Protams, kā jau sacīju iepriekš, visas NATO sabiedrotās valstis strādā ar „Islāma valsts” radītajiem izaicinājumiem.
Pievēršoties Lielbritānijas un Latvijas attiecībām. Nesen 18.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, militārajā parādē Rīgā redzējām soļojam arī britu karavīrus. Lielbritānija pirms neilga laika arī pavēstīja, ka nosūtīs uz Baltiju vairākus simtus karavīru. Kādēļ šāds lēmums?
Vispirms, mēs esam ārkārtīgi lepni piedalīties jūsu Nacionālās dienas parādē. Liels paldies par šo iespēju!
Mēs pastiprinām mūsu iesaistīšanos Baltijas reģionā veselā virknē veidu – patrulējot gaisa telpā, piedaloties daudznacionālajās mācībās un aizvadītajā mēnesī arī paziņojot par pastāvīgu klātbūtni reģionā.
Tas viss tādēļ, ka mēs esam nobažījušies par pieaugošajiem riskiem NATO drošībai alianses Austrumu perifērijā. Un šeit es, protams, runāju par Krieviju un tās aizvien agresīvāko pozu gan pret visu NATO kopumā, gan Austrumu dalībvalstīm it īpaši.
Esam nobažījušies par Krievijas arvien pieaugošo militāro neparedzamību, uzticības laušanu, ko spilgti parāda Krievijas aktivitātes Ukrainā un kas ir absolūti mainījušas gan NATO, gan Apvienotās Karalistes attiecības ar Krieviju.
Tas viss mūsos rada īpašu vēlmi atbildēt Baltijas lūgumam pēc lielākas aizsardzības un es ceru, ka šajā ziņā esam noderīgi. Mēs arī esam ļoti ieinteresēti palīdzēt veidot NATO modernāku atturēšanas praksi, kas piešķirtu vēl lielāku pārliecību, ka spējam aizstāvēt absolūti katru zemes collu NATO teritorijā.
Šonedēļ vizītē Londonā ieradīsies Latvijas ārlietu ministrs, lai satiktu savu britu kolēģi, dažas dienas vēlāk - nākamās nedēļas sākumā - te būs arī Latvijas aizsardzības ministrs. Izskatās, ka patlaban notiek arī ļoti aktīva abpusēja politiska sadarbība. Ko Lielbritānija šajā ziņā sagaidītu no Latvijas, lai tā varētu īstenot savas aizsardzības idejas mūsu teritorijā?
No manas puses būtu vīzdegunīgi dot padomus jums, Latvijā, jo jums ir par Lielbritāniju daudz asāks redzējums par tām aizsardzības prasībām, kas reģionā ir nepieciešamas.
Tomēr, mēģinot nedaudz atbildēt uz šo jautājumu, jāsaka, ka NATO ir izveidojusi NATO spēku integrācijas vienības, no kurām viena atrodas Latvijā un tajā darbojas personāls no Lielbritānijas. Tas ir neliels, bet ļoti svarīgs solis, kas apliecina, ka mēs un pārējā alianse ļoti ātrā veidā varam pastiprināt Latvijas drošību gludi un ātri.
Ir ārkārtīgi svarīgi arī, ja Latvija piedalās NATO diskusijās par to, kā izskatās moderna naidīgas rīcības atturēšana, īpaši pie NATO Austrumu robežām.
Mums vēl nav precīzas atbildes, taču, manuprāt, nepārtraukts fokuss uz nacionālo institūciju pretošanās spējām, svarīgāko infrastruktūru, būs ļoti svarīgs. Mēs ļoti vēlētos palīdzēt Latvijai celt spējas pašai sevi aizstāvēt. Un varbūt būtu nepieciešama arī diskusija par to, kā Latvijas drošība attiecas arī uz tuvākajiem kaimiņiem. Tā kā ir ļoti daudz interesantu turpmākā darba lauku.
Kā jūs redzat situāciju Ukrainā? NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms dažām dienām sacīja, ka tagad esam pievērušies terorisma problēmām, taču mēs nedrīkstam novērst acis no Ukrainas.
Viņam ir pilnīga taisnība. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst Ukrainu. Atcerēsimies, ka Krievijas nelikumīgā Ukrainas ieņemšana bija pirmā kādas teritorijas sagrābšana ar spēku un robežu mainīšana vai centieni to darīt kopš 1945. gada.
Tas ir ārkārtīgi nopietns drauds Eiropas drošībai un stabilitātei.
Drīzumā NATO būs ārlietu ministru tikšanās, te būs arī kolēģis no Ukrainas Pāvels Kļimkins. Mums visu laiku ir jānotur fokuss uz tiem izaicinājumiem, ko Krievija met Ukrainai, un ir jāturpina atbalstīt Ukrainu gan mums kā NATO, gan arī citām organizācijām, piemēram, Eiropas Savienībai. NATO piedāvā gan politisku, gan arī praktisku atbalstu, piemēram, armijas bruņoto spēku spēju celšanai, kā arī piedāvājot finansējumu trasta fondos.
Ja jūs runājat ar cilvēkiem Latvijā un vaicājat, vai viņi jūtas droši par spīti tam, ka esam NATO, tad tomēr joprojām viedokļi ir ļoti dažādi. Vai jūs varat apliecināt, ka Lielbritānijas bruņotie spēki nāktu palīgā Latvijas apdraudējuma gadījumā par spīti tam, ka esam ģeogrāfiski tik maza teritorija?
Jā! Absolūti un neapšaubāmi! Tā būtu īsā atbilde. Jā! Absolūti! Kā lai to pasaku…mums visiem ir kopīgs līgums, kurā ir dots svinīgs solījums iet palīgā, kā to paredz NATO līguma piektais pants. Apvienotā Karaliste pret šiem līguma nosacījumiem izturas ar vislielāko nopietnību.
Mums tas ir jādara, jo mums šādas saistības uzliek līgumā balstīta starptautiska kārtība. Es varu saprast Latvijas iedzīvotāju bažas, taču tās ir nevietā. Un vislabākā atbilde uz tām būtu, NATO turpinot veidot vislabāko iespējamo, modernāko naidīgas rīcības atturēšanu tā, lai gan mums, gan Latvijai būtu absolūta pārliecība par NATO spējām novērst ikviena vēlēšanos apdraudēt Latvijas suverenitāti vai teritoriālo integritāti.
