Līdz šim Lietuva starp Baltijas valstīm izcēlās ar vismazāko konstatēto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitu – 69, taču šajā valstī arī bija konstatēts vismazākais veikto pārbaužu skaits. Tagad Lietuva ir kļuvusi par pirmo no Baltijas valstīm, kurā ir konstatēts kādas inficētas personas nāves gadījums. Kā paziņojusi Lietuvas Veselības ministrija, Ukmerģes slimnīcā mirusi 83 gadus veca sieviete, kurai koronavīruss diagnosticēts vien pēc nāves.
Šorīt Lietuvas premjerministra vietnieks un Ārkārtas darbību centra vadītājs Ģiedrs Surplis apstiprināja pirmo nāves gadījumu, vienlaicīgi aicinot sabiedrību kopīgi cīnīties pret vīrusa turpmāko izplatību:
"Kā jau jūs zināt, mēs esam zaudējuši pirmo cilvēku, kurš bija inficēts ar koronavīrusu. Mēs zinājām, ka tas var notikt, bet cerējām, ka tā nenotiks. Mēs neapstāsimies un turpināsim cīnīties par katru Lietuvas iedzīvotāju. Mēs nogādāsim visus mūsu iedzīvotājus mājās. Mums visiem ir jāsadarbojas, īpaši parūpējoties pašiem par sevi un vienam par otru. Viss, kas mums jādara, ir jāpasargā sevi un savi tuvākie, īpaši gados vecie cilvēki. Premjerministrs ir izteicis līdzjūtību mirušās personas tuviniekiem. Mēs arī pētām, vai visi ir padarījuši savu darbu pienācīgi un vai ir tikuši ievēroti karantīnas noteikumi."
Lietuvas presē izskanējušas ziņas, ka paciente varētu būt inficējusies no kādas slimnīcas mediķes, kurai arī konstatēta saslimšana ar Covid-19. Ir apzinātas un izolētas arī aptuveni 130 personas, kuras ir bijušas saskarsmē ar šo mediķi.
Šajā krīzes situācijā ar paziņojumu klajā nācis arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš aicinājis visu Lietuvas sabiedrību būt kā vienai dūrei un kā vienai ģimenei. Pēc prezidenta vārdiem, ir pienācis brīdis, kad pilnīgi visi valsts iedzīvotāji, neatkarīgi no ieņemamā amata, var kļūt par atbildīgiem savas valsts pilsoņiem. Nausēda atzinis, ka valstī pastāv zināmas problēmas, kas saistītas galvenokārt ar loģistiku, ar nepieciešamo medicīnisko preču un reaģentu piegādi, bet piebildis, ka kritikai jābūt ļoti konkrētai un konstruktīvai, neizraisot lieku rīvēšanos, dažkārt arī ar politisku pieskaņu.
Tikmēr vislielākais inficēto personu skaits Baltijā joprojām ir Igaunijā, kur šī slimība ir konstatēta 283 personām. Pirms dažām dienām Igaunijas Ģimenes ārstu asociācija brīdināja, ka koronavīrusa testus turpmāk varēšot nozīmēt tikai personām, kuras jau ir nopietni slimas un kurām ir šim vīrusam raksturīgās pazīmes drudzis, sauss klepus un elpošanas problēmas, kā arī viens papildu kritērijs. Piemēram, ja persona ir vecāka par 80 gadiem. Kā paziņojusi Igaunijas veselības dienesta pārstāve Estere Epika, lēmums par testu veikšanu ir jāpieņem ģimenes ārstiem, vienlaicīgi brīdinot, ka nākotnes scenāriji var būt visai drūmi.
"Nav konkrētu priekšrakstu, ka testi jāveic, ja persona ir 60 vai 80 gadus veca. Šo lēmumu pieņem ģimenes ārsts. Ja viņš redz, ka personai ir pazīmes, lai veiktu testu, tas tiks veikts. Dažas simulācijas ir parādījušas, ka, ja mēs salīdzinām ar gripu, desmit nedēļu laikā hospitalizācija varētu būt nepieciešama aptuveni diviem tūkstošiem cilvēku. Tas ir pats sliktākais scenārijs. Aptuveni 250 pacientiem varētu būt nepieciešama intensīvā aprūpe," sacīja Estere Epika.
Estere Epika norādījusi, ka Igaunija vēlas būt sagatavota arī sliktākajam scenārijam un medicīniskā personāla aizsardzības aprīkojuma iepirkumi jau ir uzsākti. Taču gadījumā, ja citas valstis ieviesīs šo preču eksporta aizliegumu, Igaunija var saskarties ar resursu trūkumu.
Arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalū ir atzinis, ka daudzās no Eiropas valstīm šī vīrusa kulminācija nebūt vēl nav sasniegta. Tāpēc būtu jāpastiprina arī sadarbība Eiropas Savienības dalībvalstu līderu starpā. Tā, piemēram, Igaunija aktīvi strādā gan ar Somiju, gan ar Latviju, īpaši jautājumā par abās kaimiņvalstī strādājošajiem Igaunijas pilsoņiem. Šajās dienās Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass ir apstiprinājis rīkojumu, kas mazina attiecībā uz Igaunijas un Latvijas robežas šķērsošanu noteiktos ierobežojumus. Šobrīd katru dienu doties uz darbu robežas otrā pusē var tikai Igaunijas un Latvijas pierobežas pašvaldību iedzīvotāji, bet turpmāk cilvēki uz darbu kaimiņvalstī varēs doties neatkarīgi no tā, kurā reģionā viņi dzīvo. Ar piebildi, ka šīm personām nav Covid-19 raksturīgie simptomi.
Kopumā Lietuvā ar Covid-19 saslimušo skaits sasniedzis 69. Tikmēr Igaunijā reģistrēti 283 saslimušie. Jau vēstīts, ka Latvijā konstatēti vēl 13 jaunā koronavīrusa izraisīti saslimšanas gadījumi. Tādējādi Latvijā ar Covid-19 saslimušo skaits līdz sestdienai, 21. martam, sasniedzis 124.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 koronavīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, ar Covid-19 saslimušajiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.
