Anesteziologs Ričards Peldžs strādā vienā no valsts slimnīcu intensīvās aprūpes nodaļām, ar smagi slimiem Covid-19 pacientiem viņš saskaras katru dienu. Lietuvas sabiedrisko mediju portāls LRT.lt dalījās ar ārsta pieredzi.
Lietuvā stingrāki ierobežojumi nav mazinājuši inficēšanās apjomu. Ārsti atzīst, ka Covid-19 pacientu nodaļas slimnīcās sāk darboties kā militāras slimnīcas. Mediķi piedzīvo gan fizisku, gan garīgu nogurumu. Veselības aprūpes sistēma ir uz izsīkuma robežas.
“Vai katrs, kurš nokļūst reanimācijā, nomirs? Šobrīd mēs vēl ceram, ka varam palīdzēt ikvienam, bet mēs nezinām, tieši kuram.
Es tikai zinu, ka 8 no 10 pacientiem, kuri saņems manu palīdzību, nomirs. Es tikai nezinu, tieši kuri,” atzina anesteziologs.
Reanimācijas palāta parasti Covid-19 pacientiem ir otrā vai trešā pietura ārstēšanas procesā. Pacienti vispirms nonāk slimnīcas uzņemšanā. Tur pacientus sadala grupās pēc viņu slimības simptomiem, kā arī pēc viņu veselības stāvokļa.
Lielākā daļa pacientu, kuriem nepieciešams skābeklis, tiek novirzīti ārstēšanai kādā no infekciju slimnīcām. Savukārt pacienti ar hroniskām slimībām tiek nogādāti Covid-19 terapijas nodaļās. Sarežģītākie gadījumi nokļūst intensīvās terapijas nodaļās.
Taču šobrīd situācija realitātē ir citādāka. Pēdējā mēneša laikā Lietuvā katrā diennaktī jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits ir četru ciparu skaitļos. Slimnīcās trūkst vietas pacientiem, intensīvās terapijas nodaļās novērojams darbinieku trūkums.
Ārsti ir spiesti atstāt dažus pacientus aiz durvīm.
“Mēs strādājam Panevēžas un Utenas novados. Ja ir vairāki kritiski slimi pacienti, kuri gaida rindā uz reanimāciju un intensīvo terapiju, tad mēs izvēlamies, kurus paņemt. Visi pacienti vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem reanimācijā nebūs,” sacīja mediķis.
Peldžs skaidroja pacientu šķirošanas iemeslus: “Reanimācija ir tilts uz dzīvību, nevis nāves vieta.
Nav vērts reanimēt pacientu, lai nākamajā palātā viņš jau nomirtu. Tādēļ esam sākuši šķirot pacientus. Mēs to paziņojām arī citām nodaļām un pacientu tuviniekiem.”
Ārsts norādīja, ka arī Viļņā un Kauņā slimnīcas pacientus šķiro. “Viļņas un Kauņas klīnikas pie mums sūta pacientus, kuriem ir lielāka iespēja izdzīvot. Tos, kuri, iespējams, ir smagākā stāvoklī, taču šie pacienti ir gados jaunāki un bez hroniskām slimībām,” norādīja Peldžs.
Ārsts pauda, ka šobrīd slimnīcām nav resursu palīdzēt visiem, kuri gaida palīdzību. Viņš skaidroja: “Teorētiski var vienā nodaļā ievietot 30 smagi slimus Covid-19 pacientus, bet, ja viņus uzrauga divi vai četri sanitāri, tad viņi nomirs tāpat. Smagos gadījumos uz vienu pacientu vajadzīgi vismaz četri mediķi, realitātē vajadzētu sešus līdz astoņus. Mums nav tik daudz cilvēku,” bažas pauda ārsts, norādot, ka liela daļa mediķu paši arī slimo ar Covid-19 vai atrodas karantīnā.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.