Arī Lietuvā joprojām ik dienu cenšas iekļūt desmitiem migrantu. Pierobežā ar Baltkrieviju izsludināts pastiprināts ārkārtējais stāvoklis, arī migrantu centros, lai pēc tajos notikušajiem nemieriem ierobežotu viņu savstarpējo komunikāciju.
“Mēs nebaidāmies, taču esam izsludinājuši augstākā līmeņa ārkārtējo situāciju pierobežā. Esam palielinājuši drošībnieku skaitu, mums ir bruņoto spēku atbalsts mūsu robežas un Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībai. Darām visu iespējamo, lai neļautu atvērt jaunu nelegālās migrācijas maršrutu uz Eiropas Savienību,” stāsta Lančinsks.
Viļņā ar Lietuvas iekšlietu viceministru sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Ārkārtējā situācija izsludināta ne tikai Lietuvas pierobežā ar Baltkrieviju, bet arī Lietuvā esošajos migrantu centros. Viņiem ierobežotas saziņas iespējas, komunicēt var tikai ar varasiestādēm. Kāpēc šāds lēmums, un kā tas tiek īstenots praktiski?
Kēstutis Lančinsks: Lēmums pieņemts tās situācijas dēļ, kuru mūsu aģentūras novēroja šajās apmetnēs. Mēs sapratām, ka pastāv tieši komunikācijas kanāli starp Lietuvā esošajām nelegālo migrantu nometnēm un tiem, kas dzīvo Irākā un tiem, kas atrodas Baltkrievijā.
Saziņas tīkls?
Jā, komunikācijas savienojumi ir skaidri redzami, un darbības tiek saskaņotas. Un tādēļ pieņēmām lēmumu ierobežot pieeju saziņas līdzekļiem. Bet tas nenozīmē, ka viss ir slēgts un bloķēts. Ir bloķēta pieeja bezvadu internetam un zināmiem komunikācijas kanāliem. Bet viņiem ir tiesības komunicēt ārkārtas gadījumos un ar Lietuvas varasiestādēm.
Tas tādēļ, ka šajos centros ir bijuši nemieri?
Jā, un laiks, kad nemieri notika, bija saskaņots ar notikumiem pie Baltkrievijas-Polijas robežas.
Tātad ir komunikāciju tīkls starp migrantu apmetnēm Lietuvā, migrantiem Baltkrievijā un arī Irākā. Vai jūs atņemat viņiem telefonus? Kā tas notiek praktiski?
Nē, mēs atslēdzām bezvadu internetu, un dodam tam pieeju tikai uz ierobežotu laiku. Pagaidām. Redzēsim, kāda tālāk būs situācija. Patlaban tā ir mierīga, nav nekādu problēmu. Mēs šiem cilvēkiem to skaidri nokomunicējām, un izskatās, ka viņi mūsu vēstījumu ir sapratuši.
Vai viņiem joprojām ir mobilie telefoni?
Jā, ir. Taču viņi pamatā komunicē ar bezvadu interneta starpniecību. Tādēļ nolēmām to atslēgt.
Uz Latvijas un Baltkrievijas robežās aizvadītajās dienās nav bijis lielu izmaiņu. Nav novērots migrantu skaita pieaugums, viņus joprojām nelaiž iekšā. Bet vai arī mums Latvijā būtu jāsatraucas?
Teikšu, ka jūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ jums paveicies. Jūs esat vairākus simtus kilometru uz ziemeļiem un ne tiešā maršrutā uz Eiropas Savienību. Protams, viss atkarīgs, kāda būs situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežas. Jums tai būtu ļoti rūpīgi jāseko. Ja situācija nemainīsies, un migrantiem nebūs nekādu iespēju tikt cauri Polijas-Baltkrievijas robežai, viņi mēģinās atrast citus ceļus, kā tikt Eiropas Savienībā. Un protams, viens no šiem ceļiem varētu būt caur Latviju, piemēram, lai tiktu uz Ziemeļvalstīm. Tādēļ jums jābūt gataviem un jāseko situācijai.
Ko sagaidāt no nākamajām nedēļām, no gaidāmās ziemas? Temperatūra pazeminās, ir jau diezgan auksts. Vai migranti tur paliks uz ziemu, vai situācija kā atrisināsies?
Mēs redzam, ka migranti ir labi sagatavojušies. Viņiem ir silts apģērbs, viņi diezgan labi sagatavojušies, teiksim, “tūrisma pārgājieniem” mežā. Protams, tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ja būs stindzinoši auksts, ceram, ka tad šie cilvēki pārtraukts migrēt. Patlaban situācija ir diezgan stabila. Ne normāla, bet stabila. Katru dienu redzam simts, pārsimts cilvēku, kas mēģina iekļūt Lietuvā. Tomēr visvairāk mūs uztrauc provokāciju iespējamība, citāda veida darbības situācijas destabilizācijai.
Tad ir grūti prognozēt, kas notiks ziemas laikā.
To ir grūti prognozēt. Nav iespējams prognozēt, kas Lukašneko ir padomā.
