ĪSUMĀ:
- Iedzīvotāji nav ļoti ieinteresēti un zinošu par EP vēlēšanām, bet noskaņoti balsot.
- Konservatīvajiem paredz 3 mandātus; viņi grib meklēt draugus Lietuvai un reģionam.
- Zaļzemnieki – par nodokļu harmonizāciju ES un īsāku darbadienu.
- Aktivitāte būs augsta, pateicoties prezidenta vēlēšanām, bet tās aizēno EP kampaņu.
- Arī Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņā neiztiek bez viltus ziņām.
Nenosūtīt uz Eiropu kādu, kas apkauno
Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 12.maijā uzvarēja bijusī finanšu ministre, opozīcijā esošo konservatīvo virzītā Ingrīda Šimonīte un ekonomists, neatkarīgais kandidāts, Gitans Nausēda. Abi šonedēļ sacentīsies, kurš būs nākamais Lietuvas prezidents pēc Daļas Grībauskaites, kuras savas pilnvaras noliks pēc diviem amatā pavadītiem termiņiem.
Viļņas katedrāles laukumā lieliem baltiem burtiem teju cilvēka augumā novietots uzraksts “Aš balsuosiu” jeb “Es balsošu”. Burtos lampiņas, iestājoties tumsai, uzraksts spīd.
Maijs Lietuvā ir vēlēšanu laiks. Šonedēļ līdz ar prezidentu lietuvieši izvēlēs arī savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā.
Viļņas katedrāles laukumā uz akmens apmales piesēdušas 29 gadus vecās Gerda un Ringaile, kurām Latvijas Radio jautāja, vai viņas balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
„Visi bijuši aizņemti ar prezidenta vēlēšanām, tādēļ vēl nezinu, par ko balsošu. Taču balsošu,” atzina Gerda.
„Esmu paskatījusies dažas partijas un to programmas, un būtībā zinu, par ko balsošu Eiropas vēlēšanās. Bet, protams, mani vairāk interesē prezidenta vēlēšanas, un par otrām pārāk nedomāju,” atklāja Ringaile.
Turpat netālu riteņbraukšanas apģērbā blakus savam velo piesēdis Vaidass. Projektu vadītājs, 32 gadus vecs. Ar draugiem drīz dosies uz Melnkalni, lai to divas nedēļas apceļotu ar velosipēdiem. Lai braucienam sagatavotos, jātrenējas.
Todien Vaidas nobraucis kādus 50 kilometrus, dienu iepriekš – kādus 100. Brauciena uz Melnkalni dēļ Vaidas gan vēl skatīsies, vai sanāks nobalsot.
„Man svarīga ir laba reputācija, kandidātam ir jābūt cilvēcīgam un orientētam uz vietējo problēmu risināšanu. Es dodu priekšroku kandidātiem, kuriem varu uzticēties. Mums jāsūta cilvēki, kas var labi pārstāvēt mūsu valsti. Ja mēs nosūtām kandidātus, kuriem neuzticamies šeit, mēs viņiem neuzticēsimies arī Eiropā.
Tā ir lieta, kuru ir svarīgi izvēlēties, jo mums vienmēr ir kandidāti, kas apkauno Lietuvu. Man nepatīk šādi pārstāvji, un par viņiem nevajag balsot,” sprieda Vaidass.
Studente, kas gribēja palikt anonīma, vēl nezināja, vai vispār piedalīsies Eiropas vēlēšanās: „Nezinu, vai balsošu, jo neko daudz nezinu par kandidātiem. Nevēlos balsot uz dullo. Centīšos paskatīties ko vairāk, taču neesmu droša.”
Bet 29 gadus vecais Mantass, kurš strādā augsto tehnoloģiju ražošanas jomā, uzskata, sava izvēle ir jāizdara.
„Jo Eiropas Parlaments ir diezgan svarīgs. Zinu, ka daudziem cilvēkiem tas nešķiet svarīgs, jo strādā kaut kur tālu no mums. Taču šī institūcija ir svarīga arī mums, mūsu valstij. Un ir svarīgi ievēlēt kandidātus, kas ir cienīgi būt Eiropas Parlamentā,” sacīja Mantass.
Konservatīvie grib stiprināt atbalstu Lietuvai un citu valstu eirointegrāciju
Lietuvai Eiropas Parlamentā 11 deputātu vietas. Saskaņā ar aptaujām tās sadalīs aptuveni septiņas partijas. Tāpat kā iepriekšējās, arī šajās uzvaru prognozē konservatīvajai partijai "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", tā varētu iegūt ceturtdaļu balsu un trīs krēslus. Pašmājās Lietuvas Seimā tā patlaban ir lielākā opozīcijas partija.
Saraksta pirmais numurs - vēsturnieks Ļuds Mažīlis. Viņš atpazīstamību ieguva, kad pirms pāris gadiem arhīvā Berlīnē atrada 1918.gada Lietuvas neatkarības atjaunošanas akta oriģinālu – tieši simtgades priekšvakarā.
Viļņā parlamenta ēkā Latvijas Radio tikās ar saraksta otro numuru, konservatīvo bijušo līderi un bijušo Lietuvas premjeru, tagad Seima deputātu Andrju Kubiļu.
„Es redzu Eiropas Parlamentu kā ļoti labu augsta līmeņa platformu, kurā īstenot idejas, par kurām runājām arī mūsu parlamentā.
Mana filozofija ir ļoti vienkārša – Eiropas Savienība ir unikāla organizācija ar ļoti lielu potenciālu palīdzēt mums īstenot pārmaiņas. Bet vēl svarīgāk – Eiropas Savienībai ir liels potenciāls palīdzēt arī mūsu reģiona kaimiņiem pārveidoties par sekmīgām eiropeiskām valstīm, un tas ir svarīgs solis ģeopolitiskās drošības nostiprināšanā. Tādēļ pēc Maidana revolūcijas aizsākām iniciatīvas, lai palīdzētu Ukrainai,” stāstīja Kuliļus.
Kubiļus redz iespējas veidot valstu koalīciju ģeopolitiskā mērķa sasniegšanai stiprināt Ukrainas, Moldovas un Gruzijas eirointengrāciju, jau tagad skatoties uz priekšu - uz nākamo Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā 2027.gadā
„Tā ir viena no konkrētajām idejām, kuras īstenošanai ir nedaudz vairāk iespēju, ja esi Eiropas Parlamentā,” skaidroja Kubiļus.
Viņš arī vēlas stiprināt Eiropas Savienības atbalstu Lietuvas, kā arī Latvijas un Igaunijas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. 15 gadus pēc mūsu iestāšanās blokā ir jāmeklē jauni veidi, kā panākt ekonomisko izrāvienu, kas tagad pierimis, sacīja bijušais premjers. Kā piemēru Kubiļus min Īriju.
„Kad septiņdesmitajos gados ES iestājās Īrija, tā bija agrāra valsts, ļoti līdzīga mums. Tai bija jātiek galā ar ilgtermiņa stagnāciju. Taču viņi mainīja savu stratēģiju, viņiem izdevās kļūt daudz pievilcīgākiem augsto tehnoloģiju investīcijām no ārvalstīm.
Un no nabadzīgas valsts viņi sasniedza Eiropas top attīstības līmeni. Viņi to izdarīja 15 -20 gadu laikā. Mums tas ir piemērs,” uzsvēra Kubiļus.
Līdz ar Kubiļu startē cita ilggadēja konservatīvo politiķe Rasa Juknevičiene. Bijusī aizsardzības ministre, pērn NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētaja, viņa uzsvaru liek uz drošības jautājumiem.
Jautāta, kādēļ kandidē, viņa atbildēja: “Vienkārši mana partija man pajautāja, vai es gribētu būt sarakstā, un es nolēmu pamēģināt.”
“Esmu eiropiete. Un esmu pret tiem, kas deklarē Eiropas Savienības beigas vai to mēģina sašķelt un iegriezt saknēs, uz kurām pirms daudziem gadiem uzbūvēja Eiropas Savienību. Es dodos uz Eiropas Parlamentu, lai, pirmkārt, uzturētu mieru mūsu kontinentā un atrastu pēc iespējas vairāk draugu Lietuvai un mūsu reģionam,” par saviem mērķiem stāstīja kandidāte.
Zaļzemnieki par īsāku darbadienu un nodokļu harmonizāciju
Tikmēr otro vietu, piekto daļu balsu un divus - trīs krēslus aptaujas sola Lietuvā valdošajai Zemnieku un Zaļo savienībai. Šāds rezultāts būtu straujš lēciens, salīdzinot ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pirms pieciem gadiem. Toreiz zaļzemnieki dabūja tikai nepilnus septiņus procentus balsu.
Pirmais numurs partijas patlaban vienīgais eirodeputāts Bronis Rope. Numurs divi – lietuviešu basketbola leģenda Šarūns Marčuļonis.
Bet Seima deputāts Toms Tomilins zaļzemnieku kandidātu sarakstā ir sestais, tādēļ Eiroparlamentā diez vai tiks. Taču 36 gadus vecais politiķis par to daudz nebēdā.
“Es rosinu jaunas idejas. Šajā partijā esmu tā kā ideju ģenerators. Ir jauka kampaņa. Ja netikšu Eiropas Parlamentā, nākamgad kandidēšu atkal uz Lietuvas parlamentu,” sacīja Tomilins.
Viena no idejām, ko viņš atbalsta, ir uzņēmuma ienākuma nodokļa harmonizācija Eiropas Savienībā.
„Ja nebūs koordinētas politikas, tad nekad nebūs iespējams uzvarēt šajā kaķa un peles spēlē. Ir valstis kā Luksemburga un Nīderlande, kas uzvar šajā sacensībā.
Bet, ja šī politika būs vairāk centrēta Briselē, tad varēsim uzvarēt kā kontinents,” pārliecināts Tomilins.
Viņam ir arī citas idejas. „Es arī iestājos par septiņu stundu darba dienu. Tas nenozīmē, ka tev nebūs atļauts strādāt vairāk. Daži liberāļi tā saka, - ka tā būs cilvēku regulēšana. Tā tas nav. Francijai jau ir šāda sistēma. Taču Francijai ir ļoti grūti konkurēt ar Vāciju, kuri šādas sistēmas nav. Bet ja ir kopīgs regulējums.. [..] Jo mums ir robotizācija. Sabiedrība noveco. Vairāk cilvēku strādā uz pusslodzi. Ir liels jauniešu bezdarbs.
Viss norāda uz to, ka jāsamazina darba stundu skaits, un līdz ar to iegūstam sociālos rezultātus,” skaidroja Tomilins.
Prezidenta vēlēšanas aizēno EP kampaņu
Lietuvā šajā laikā uzsvars gan uz prezidenta vēlēšanu kampaņu – tā aizēno Eiropas Parlamentu. Arī partiju cīņā pārāk lielas intrigas nav, stāstīja Viļņas Universitātes politoloģe Aine Ramonaite.
„Lielākā daļa mūsu partiju ir proeiropeiskas. Antieiropeisku partiju tikpat kā nav. Atšķirības starp partijām ir tikai mazās detaļās.
Būtisku atšķirību nav, līdz ar to pagaidām nav bijis lielu diskusiju,” skaidroja Ramonaite.
Šogad sagaidāms, ka lietuviešu balsotāju aktivitāte Eiropas vēlēšanās būs salīdzinoši augsta - jo tajā pašā dienā tauta izvēlēsies arī nākamo Lietuvas prezidentu. Identiski bija 2004. un 2014.gadā, un abos gadījumos Eiropas vēlēšanās piedalījās gandrīz 50% balsstiesīgo.
Līdz šim vienīgajā reizē, kad Eiropas vēlēšanas Lietuvā notika vienas pašas – 2009.gadā – pie urnām devās tikai 21% balsstiesīgo. Tas bija otrs sliktākais rādītājs kontinentā, kūtrumā piekāpjoties tikai Slovākijai.
„Ja tu neko nezini, tad arī neesi ieinteresēts. Ja neesi ieinteresēts, tad arī neko neuzzini,” intereses trūkumu komentēja Ramonaite.
“Piemēram, ja kādam pajautātu, kas ir Eiropas Parlamenta partiju un Eiropas Savienības līderi, droši vien maz kurš zinātu nosaukt kādu vārdu. Varbūt izņemot mūsu lietuviešu Eiropas Savienības komisāru Andrjukaiti. Lietuva ir viena no vis eirooptimistiskākajām valstīm blokā, taču zināšanas par to ir ļoti trūcīgas,” stāstīja Ramonaite.
Jauninājums šajās Eiropas vēlēšanās – iespēja pilsoņiem izveidot tā dēvētās sabiedriskās vēlēšanu komitejas un kandidēt. Ir izveidotas piecas šādas komitejas, stāstīja Ramonaite.
„Konstitucionālā tiesa pirms vairākiem gadiem lēma, ka partijas nedrīkst monopolizēt vēlēšanas. Tas atvēra iespēju vietējās vēlēšanās piedalīties arī neatkarīgajiem. Pēc tam parādījās arguments – ja reiz to var darīt vietējās vēlēšanās, tādai iespējai jābūt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un Konstitucionālā tiesa atkal atzina, ka jā, cilvēkiem jābūt iespējai kandidēt Eiropas vēlēšanās pat ja viņi nav partijā.
Tādēļ tagad cilvēki var vienkārši izveidot pagaidu „sabiedrisko vēlēšanu komiteju” un sacensties līdz ar partijām,” stāstīja Ramonaite.
Arī EP priekšvēlēšanu kampaņā neiztiek bez viltus ziņām
Liepa Želniene ir ziņu redaktore vienā no lielākajiem Lietuvas ziņu portāliem “15min.lt”. Tuvojoties Eiropas vēlēšanām, uzmanība pievērsta arī viltus ziņu fenomenam.
Portāls savu faktu pārbaudes projektu sāka jau 2016.gadā pirms Lietuvas parlamenta vēlēšanām, galvenokārt par politiķu izteikumiem. Bet aprīlī tas pievienojās “Facebook” faktu pārbaudes programmai – tagad koncentrējas arī uz sociālajos tīklos ievietoto saturu.
Tiesa, kad runa par dezinformāciju, Lietuvā šie gadījumi vairāk attiecas uz prezidenta vēlēšanām. Piemēram, fotogrāfijas ar kandidātiem, kuriem “fotošopā” uz t-krekliem uzlikti musinoši un maldinoši uzraksti.
Tomēr, protams, var novērot dezinformācijas kampaņas, kas attiecas arī uz Eiropu, atzina Liepa Želniene.
„Dezinformācija nav jūra, kas vienu dienu ir viļņaināka, un citu mierīga. Dažkārt redzam, kā viena viltus ziņu pārvietojas no vienas valsts uz citu. Nesen pēc Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka izplatījās viltus ziņa par masveida baznīcu dedzināšanu Francijā – tā bija viens un tas pats stāsts Vācijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs.
Varam novērot, ka dezinformācijas kampaņa var sākties vienā valstī un pārmesties uz citām ļoti ātri,” stāstīja Želniene.
Viņa piebilda, ka viltus ziņu kampaņas ir nopietna problēma visā Eiropā.
“Tā vienmēr ir problēma. Taču domāju, ka Lietuva, Latvija un Igaunija – mēs savulaik 50 gadus dzīvojām viltus ziņu pasaulē, tādēļ mēs pret to zināmā mērā esam vakcinēti.
Tā ir lielāka problēma dienvidu valstīs, jo cilvēki nezina, kā lasīt starp rindiņām. Viņi vairāk uzticas visāda veida informācijai, ko atrod internetā. Tādēļ domāju, ka Lietuvā un Latvijā šajā ziņā esam labākā situācijā, nekā citās Eiropas valstīs,” sprieda Želniene.
Cerams, ka imunitāte pret viltus ziņām šajā digitālajā laikmetā tikai nostiprināsies visās sabiedrībās. Lietuvā gaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ieskatoties iepriekšējās skaidrs, ka svarīgs faktors balsotāju aktivitātē ir, ka vienlaikus notiek vēl kādas nacionālā līmeņa vēlēšanas – šajā gadījumā prezidenta.
Tiesa, no otras puses cīņa par prezidenta krēslu Eiropas vēlēšanas aizēno, un tām pēc būtības nav pievērsta ļoti pastiprināta uzmanība. Un līdzīgi kā daudzās citās valstīs, svarīgs faktors, izvēloties savus pārstāvjus Strasbūrā, ir ne tikai partejiskā piederība un politiskās nostājas, bet arī pazīstamas personības.
