Covid-19 izplatība Lietuvā pašlaik mūsu dienvidu kaimiņus ierindo astoņu vissmagāk skarto valstu sarakstā visā pasaulē. Bet Eiropas Savienībā, kur ir vidējais 2300 atklāto gadījumu skaits dienā jeb vairāk nekā 80 gadījumi uz simt tūkstošiem, Lietuvai ir trešais sliktākais rezultāts aiz Horvātijas un nelielās Lihtenšteinas. Salīdzinājumam: Latvijā šis skaitlis ir 37, bet Igaunijā – 35.
Turklāt drūma ir arī karantīnas jeb ārkārtas režīma statistika. Četrās nedēļās, kad it kā bija ieviesti visstingrākie ierobežojumi līdz šim, konstatētas trīs ceturtdaļas no visiem saslimšanas un nāves gadījumiem šogad.
Līdz ar to, saprotot, ka līdzšinējie ierobežojumi nestrādā, aizejošā Lietuvas valdība kā vienu no pēdējiem lēmumiem pieņēmusi vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Valdība faktiski likusi saprast, ka pie vainas ir paši iedzīvotāji, kas līdzšinējos otrā viļņa ierobežojumus rudenī acīmredzot neievēroja.
“Gribētos cerēt, ka mēs tomēr dzīvojam valstī, kur cilvēki ieklausās ne tikai policijā un sodos, bet arī saprot paši, ka viņi ir atbildīgi par šīs situācijas nopietnību un to, vai tā tiks kontrolēta.
Gribētos sagaidīt tāda paša līmeņa apzinību kā pavasara karantīnas laikā, kad slimības izplatību izdevās ierobežot ļoti efektīvi,” sacīja Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga.
Arī pavasarī no Baltijas valstīm Lietuvu Covid-19 skāra vissmagāk. Tad tur pirmo reizi tika slēgtas pat atsevišķas pilsētas, kad radās bažas par mediķu trūkumu augsto inficēšanās gadījumu dēļ, piemēram, Ukmerģes pilsētā.
Tagad epidemiologi lauza galvas, kuri no ierobežojumiem būs tie, kurus ne vien noteiks, bet arī ievēros. Savukārt amatpersonas un veselības aprūpes darbinieku pārstāvji laikā, kad notiek gatavošanās Ziemassvētkiem, turpina emocionāli apelēt pie iedzīvotāju rūpēm par pašu un līdzcilvēku veselību.
“Gribat būt daļa no šiem rekordiem? Gribat lauzt jaunu rekordu? Gribat būt daļa no šīs baisās statistikas? Gribat gaidīt pēc gultasvietas un skābekļa balona reanimācijā? Gribat, lai jūs pieslēdz plaušu ventilācijas iekārtai? Nu tad, lūdzu, apmeklējiet visus pasākumus! Taču, ja jums ir veselais saprāts un atbildības sajūta pret sevi, jūsu ģimeni, bērniem un sabiedrību kopumā, palieciet mājās!” uzsvēra Klaipēdas mērs Vītauts Grubiļausks.
“Visi mediķi strādā ļoti grūtos, ekstremālos un katastrofālos apstākļos. Ir milzīga psiholoģiska spriedze un fizisks nogurums, uzņemot smagi slimus pacientus. Viņi smok nost, viņiem vajadzīga palīdzība. Tāpēc es gribētu aicināt visus – lūdzu, ievērojiet noteiktās rekomendācijas,” mudināja Viļņas centrālās slimnīcas direktors Narimants Markēvičus.
Pašlaik ārkārtas situācija Lietuvā pagarināta vēl līdz gada beigām, stājoties spēkā jauniem ierobežojumiem. Piemēram, iepirkšanās centriem ļauts strādāt ar piektdaļu no ierastā apmeklētāju skaita, nodrošinot katram apmeklētājam 30 kvadrātmetru telpu. Tikties drīkst tikai divas mājsaimniecības, kopumā ne vairāk par desmit cilvēkiem.
Vienlaikus situācija radījusi valstī politisku spriedzi.
Aizejošais premjerministrs un veselības ministrs ignorēja prezidenta Gitana Nausēdas sasaukto ārkārtas sēdi aizvadītajā svētdienā, nosaucot to par “izrādīšanos”. Bet jaunā premjerministre Ingrīda Šimonīte, kuras valdība tika apstiprināta šonedēļ, asi kritizējusi savu priekšteču ieviestos ierobežojumus kā nepietiekamus. Tagad viņa solījusi pieņemt “visus nepieciešamos lēmumus”, lai novērstu veselības sistēmas sabrukumu līdz Ziemassvētkiem.
Uz to steidzina arī prezidents: “Ikviens papildu mirušais ir rezultāts mūsu nespējai rīkoties. To nevar piedot, un mūsu rīcībai nav attaisnojuma.”
Nausēda arī pievienojies aizejošās valdības kritikai: "Daudzas ekspertu rekomendācijas tikušas ieviestas, taču citos aspektos ierobežojumi varēja būt stingrāki un varēja nest rezultātu ātrāk. Tā kā jāņem vērā, ka jaunajai valdībai būs jāpieņem lēmumi par vēl striktākiem ierobežojumiem, un es ceru, ka šajā ziņā sekos ļoti ātri un izlēmīgi lēmumi."
Arī Lietuvas Veselības ministrijas padomnieks Marjus Čurļonis negatīvo tendenci Latvijas Televīzijai skaidro ar nepietiekamo līdzšinējo ierobežojumu ievērošanu sabiedrībā: “Cilvēku mobilitāte ir joprojām ļoti augsta. Lai gan ir daudz ierobežojumu un rekomendāciju, kuras sniedz veselības ministrija – par palikšanu mājās, attālinātu darbu un lieku netikšanos ar citiem cilvēkiem, – tas, ko mēs redzam, ir daudz sociālo kontaktu un sociālo burbuļu.
Pašlaik galvenais infekciju avots ir ģimenes un radinieki. Redzam arī vairākus uzliesmojumus ražošanas uzņēmumos un mediķu vidū.”
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
