ĪSUMĀ:
- 12.maijā Lietuvā prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
- Premjers Skvernelis sola demisionēt, ja vēlēšanās neiekļūs labāko divniekā.
- Arī viņa partija (ZZS) sola aiziet opozīcijā, ja viņi zaudēs gan prezidenta, gan EP vēlēšanās.
- Opozīcijas konservatīvie kritizē ZZS ultimatīvu nostāju un uzskata, ka tie nervozē.
- ZZS pārmetumus noraida: neesam partija, kas orientēta uz varu.
- Politoloģe: ZZS solis ir taktisks, jo Lietuvā teju neiespējami uzvarēt vēlēšanās, ja esi valdībā. Nākamgad gaidāmas Seima vēlēšanas.
Uz spēles premjera amats un valdība
Lietuvā prezidentu vēl tauta. Un cīņai par uzvaru saasinoties, Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis šonedēļ paziņoja, ka atkāpsies, ja svētdien prezidenta vēlēšanās viņš neiekļūs labāko divniekā un izkritīs no tālākas cīņas par uzvaru izšķirošajā vēlēšanu kārtā divas nedēļas vēlāk. Jo tas nozīmēšot, ka viņš zaudējis sabiedrības uzticību.
„Jo tas ir mana darba novērtējums un uzticība man. Un, ja mūsu valdības vairākuma politika nav pieņemama, tad domāju, ka jaunajam prezidentam vajadzētu būt iespējai veidot jaunu valdību,” Latvijas Radio Viļņā teica Skvernelis.
Likmes paaugstinājusi arī valdošā Zemnieku un zaļo savienība, kuras Seima frakcija šonedēļ atbalstīja partijas līdera Ramūna Karbauska pretrunīgi vērtēto plānu aiziet no valdības opozīcijā, ja partija, proti, Skeverenlis zaudēs gan valsts prezidenta, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Karbauskis teica, ka tad iespēja veidot valdību jādod lielākajai opozīcijas partijai, konservatīvajai "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti”.
Kritizē ultimatīvu nostāju
Viens no "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti” līderiem, bijušais premjers Andrjus Kubiļus Latvijas Radio gan atzīst, ka viņi vairākumu nevarētu izveidot. Kubiļus netic, ka “zaļzemnieki” tiešām aizies no valdības. Tomēr, ja tā notiks, iespējami varianti ir ārkārtas vēlēšanas vai tehniska valdība, kas turpinās strādāt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām.
“Zaļzemnieki” ir „nervozi” par prezidenta vēlēšanu iznākumu un mobilizē atbalstu Skverneliem, „radot politisko spriedzi”, bet tas var atspēlēties, uzskata Kubiļus.
„Viņi ir savā ziņā izmisumā un ļoti nervozi par to, kas notiks svētdien. Un pēdējo nedēļu viņi mēģina radīt politisko spriedzi, ka būs krīze un cilvēkiem būtu jāiet balsot par Skverneli. Bet šāda taktika var atspēlēties. Pirmkārt, ir diezgan daudz cilvēku, kas gribētu tikt vaļā no šīs valdības, un nu viņiem ir iespēja. Otrkārt, kā cilvēki var uzticēties “zaļzemniekiem”, ja viņi tikuši ievēlēti, bet nepieturas pie saviem pienākumiem kā valdības pārstāvji? Piemēram, ja Skvernelis kļūs par prezidentu, tad man viņiem būs jautājums. Proti, nākamgad paredzētas parlamenta vēlēšanas. Vai viņi arī tad draudēs, ka Skverenlis atkāpsies no prezidenta amata, ja ļaudis nebalsos par viņu kandidātiem?” sacīja politiķis.
“Zaļzemnieki”: neesam orientēti uz varu
“Zaļzemnieku” vicepriekšsēdētājs, Seima deputāts Toms Tomilins šādus pārmetumus noraida: „Tas ir vēstījums tautai, ka mēs esam ļoti nopietni par savu programmu. Un mēs vēlamies atbalstu, lai līdz galam izdarītu to, ko esam solījuši. Un mēs esam izdarījuši, ko solījām – lielākā daļa reformu ir ne tikai sāktas, bet arī pabeigtas. Bet mums nepieciešams tautas atbalsts, lai visu padarītu līdz galam.
Otrs vēstījums ir, ka mēs neesam partija, kas orientēta uz varu. Mēs esam partija, kas balstās savā platformā.
Ko mēs ierakstām savā programmā, to arī īstenojam. Bet, ja zaudējam atbalstu, mēs to nevaram izdarīt.”
Tomilns uzsver, ka runa nav tikai par Skverneli, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Proti, ja Skverenlim nesekmējas, bet partijai būs labi rezultāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, partijas ieskatā tas nozīmēs, ka tautas atbalsts ir.
Politoloģe: taktiskais lēmums
Vai valdošā partija tiešām aizies no koalīcijas, ir grūti spriest, saka politoloģe Aine Ramonaite: „No vienas puses, šķiet, ka tā ir daļa no vēlēšanu kampaņas, un viņi to reāli nedarīs. Tomēr, no otras puses, šis taktiskais lēmums šķiet visai gudrs, jo jau nākamgad paredzētas parlamenta vēlēšanas.
Un Lietuvā visi zina, ka ir teju neiespējami uzvarēt vēlēšanās, ja esi valdībā.
Daudz labāk ir būt opozīcijā. Līdz ar to Zemnieku un zaļo savienībai šī varētu būt laba izdevība aiziet no valdības, lai pirms parlamenta vēlēšanām būtu labākās pozīcijās.”
Lietuvā koalīcijā ietilpst “zaļzemnieki” un Sociāldemokrātu darba partija. Tām ir sadarbības līgums ar partiju "Kārtība un taisnīgums". Tas nodrošina vairākumu 141 deputāta Seimā. Patlaban nākamās Seima vēlēšanas paredzētas nākamgad rudenī.
KONTEKSTS:
Prezidenta vēlēšanām Lietuvā tika reģistrēti deviņi kandidāti. Paredzams, ka nevienam no viņiem neizdosies iegūt vairāk nekā pusi vēlētāju balsu, tāpēc 26.maijā reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Lietuvā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
Kā liecina aptaujas, vadībā patlaban ir opozīcijas virzītā Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. Pēdējā aptaujā viņa nedaudz apsteigusi ekonomistu Gitanu Nausēdu. Savukārt trešajā vietā ierindojies valdošās partijas kandidāts, premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Pārējie kandidāti būtiski atpaliek no pirmā trijnieka. Pašreizējā valsts vadītāja Daļa Grībauskaite nevar pretendēt uz trešo amata termiņu.
