Sankcijas bija plānotas jau pēc pagājušā gada augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, bet incidents ar “Ryanair” lidmašīnas nosēdināšanu, ko vairākas ES valstu amatpersonas raksturojušas kā teroraktu, Briseli paskubinājis uz jaunu sankciju ieviešanu.
Turklāt tās būs vēl stingrākas, nekā bija paredzēts iepriekš, un ietekmēs ne vien Baltkrievijas, bet arī kaimiņvalsts Lietuvas ekonomikai svarīgās nozares.
Pašreizējā situācijā nav citas izejas
Sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Baltkrievijas režīmu, izvērstas jau iepriekš, bet pirmo reizi Brisele nolēmusi iekļaut mērķtiecīgas ekonomiskās sankcijas. Tas nozīmē, ka tās ietekmēs Baltkrievijas ekonomiku kopumā un skars valstij ļoti svarīgas nozares – naftas uzņēmumus, metalurģijas, kālija, kā arī kokapstrādes nozares.
“Fizisko personu un uzņēmumu, tostarp “Ryanair” lietā iesaistīto, iekļaušana sarakstā jau ir apstiprināta un tiks pieņemta ierastajā kārtībā. Padome kopā ar Eiropas Komisiju pilnvarojusi arī mērķtiecīgās sankcijas, kuras pieņem nākamajā Ārlietu padomē.
Es ceru, ka tās ietekmēs Baltkrievijas ekonomikas kritiskās nozares,” teicis ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ir pārliecināts, ka pašreizējā situācijā nav citas izejas. Arī ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka pret Baltkrievijas režīmu jāvēršas arvien asāk. Ārlietu ministru sanāksme, kur sankcijas tehniski apstiprinās, plānota pirmdien.
Zaudējumi dzelzceļam
Briseles rīcību asi kritizē Maskava, kas solījusi atbalstīt Lukašenko.
“Mēs ar nožēlu atzīmējam, ka “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēšanos Minskas lidostā Eiropas Savienība izmanto par kārtējo ieganstu pastiprināt sankciju spiedienu uz Baltkrieviju,” spriež Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
“Mūsu valsts negatīvā attieksme pret šo Eiropas Savienības vienpusējo ierobežojumu piemērošanu ir labi zināma. Šajā nostājā nav izmaiņu. Pamatotus jautājumus rada, maigi izsakoties, steiga, ar kādu Brisele nolēma negaidīt objektīvas starptautiskas izmeklēšanas secinājumus.”
Ekonomiskās sankcijas īpaši smagas būs ne tikai Baltkrievijas, bet arī Lietuvas tranzīta un loģistikas nozarei. Tās radīs vērā ņemamus zaudējumus Lietuvas dzelzceļam, kas katru gadu pārvadā baltkrievu kravas aptuveni 100 miljonu eiro vērtībā.
Baltkrievijas tranzītu nevarēs aizstāt
Tāpat arī Klaipēdas ostai, kurā aptuveni trešdaļu kravu apgrozījuma veido tieši Baltkrievijas kravas. Piemēram, Baltkrievijas minerālmēslojuma ražotājs “Belaruskali” caur Klaipēdas ostu pārvadā minerālmēslus, kurus pēc tam sūta uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm.
Klaipēdas osta jau vairākus gadus ir vadošā osta Baltijas valstīs. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī kravu apgrozījums Klaipēdas ostā bija lielāks nekā visās Latvijas ostās kopā. Klaipēdas ostā tika pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu, kamēr Rīgas ostā attiecīgais rādītājs bija 5,39 miljoni tonnu, visās Latvijas ostās kopā – 11,15 miljoni tonnu.
Ar kravu pārkraušanu Klaipēdas ostā nodarbojas uzņēmums “Biriu kroviniu terminalas” jeb “BKT”. Šī uzņēmuma līdzīpašnieks Igors Udovickis no intervijas ar Latvijas Televīziju atteicās, bet savu viedokli publiski paudis ar ierakstu savā profilā “Facebook”, kur viņš asi kritizē plānotās sankcijas.
“Pirmkārt, sāksies kravu pārdale starp ostas uzņēmumiem, tarifu un apjomu korekcija. Visai sāpīgs process... Zaudēs visi, tostarp budžets, jo samazināsies pārkraušanas tarifi, daudzu kompāniju peļņa, nodokļu iemaksas budžetā. Tāpat daudzi uzņēmumi, ne tikai “BKT”, samazinās algu saviem darbiniekiem.
Otrkārt, osta zaudēs daudz vairāk kā vien baltkrievu tranzītu. Nez kāpēc visi eksperti aizmirst par Ukrainas un Krievijas tranzītu caur Baltkrievijas teritoriju. Būtu naivi domāt, ka tas saglabāsies...”
“Nemānīsim sevi – Baltkrievijas tranzītu nav iespējams aizstāt,” uzskata Udovickis.
Jukušais pie mūsu robežas
Uzņēmējs norādīja, ka par šo tēmu publiski neizteiksies. Līdzīgu atbildi saņēmām arī no pašas Klaipēdas ostas, kā arī citiem tranzīta nozarē iesaistītajiem. Lietuvas politiķi gan vienprātīgi atbalsta plānotās sankcijas, kas varētu vājināt Baltkrievijā valdošo režīmu, palīdzēt baltkrievu demokrātijas centieniem un veicināt Lukašenko režīma krišanu.
Lietuvas līderi apgalvo, ka ir gatavi sāpīgam ekonomiskajam triecienam.
“Lukašenko ir cilvēks, par kuru varētu domāt, ka sliktāk jau vairs nevar, mūsu attiecības nevar vēl vairāk iedragāt. Bet tad viņš vienkārši to izdara,” norāda Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Mants Adomens.
“Mums likās, ka pēc augustā notikušajām, nozagtajām vēlēšanām mūsu valstu attiecības ir zemākajā iespējamā punktā, jo mēs pārtraucām oficiālos kontaktus, izsaucām uz pārrunām vēstniekus. Daudzu gadu griezumā tas bija zemākais punkts. To, kas notika pagājušajā svētdienā, neviens negaidīja. Tika pārkāptas neskaitāmas sarkanās līnijas.”
“Mums jārēķinās ar indivīdu, kura darbības virza paranoja. Draudi par to, ka viņš pāri mūsu robežai tagad laidīs migrantus un narkotikas, ir vēl viens pierādījums, ka pie Eiropas robežas atrodas neparedzams, nestabils jukušais.”
