Par šādu valsts pamatlikuma grozījumu nobalsoja 135 Seima deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās. Lai veiktu grozījumus Lietuvas konstitūcijā, par to jānobalso vismaz divām trešdaļām parlamenta locekļu, proti, 94 deputātiem, jo Seimā pavisam ir 141 deputāts.
Pieņemtais grozījums noteic, ka pašpārvaldes tiesības Lietuvā tiek īstenotas ar attiecīgu pašvaldību padomju un mēru starpniecību un mērus ievēlē uz četriem gadiem vispārējās vēlēšanās aizklātā balsošanā.
Tiešās pašvaldību mēru vēlēšanas Lietuvā tika ieviestas 2015. gadā, un jau divas reizes pilsētu un rajonu mēri ievēlēti šādā kārtībā. Iepriekš viņus vēlēja pašvaldību padomes, bet Lietuvas konstitūcija līdz šim reglamentēja tikai pašvaldību padomju vēlēšanas.
Kā Seima sēdē norādīja parlamenta Brīvības frakcijas deputāte Ieva Pakarklīte, aizvadītajos gados tiešās mēru vēlēšanas sevi pārliecinoši pierādījušas.
"Kopš mēri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, visa pašpārvaldes politika it kā atdzimusi, izteikti pieaugusi cilvēku interese par pašpārvaldi, iesaiste savas pilsētas un pašvaldības jautājumu risināšanā, un tas, protams, ietekmē politiķu rīcību un viņu darba kvalitāti," viņa uzsvēra.
Jaunās kārtības atbilstību konstitūcijai pēc 46 iepriekšējā Lietuvas Seima sasaukuma deputātu pieprasījuma pērn izskatīja Lietuvas Konstitucionālā tiesa un atzina, ka tiešās mēru vēlēšanas ir pretrunā valsts pamatlikumam, bet vienlaikus norādīja, ka esošie mēri varēs turpināt darbu līdz amata pilnvaru termiņa beigām.
Nākamās pašvaldību vēlēšanas Lietuvā paredzētas 2023. gada martā, bet Konstitucionālās tiesas lēmums stāsies spēkā 2023. gada 3. maijā, kad pašreizējo mēru pilnvaru termiņš būs beidzies.
Seims jau izstrādājis jaunu pašpārvaldes modeli, kas tiks nostiprināts likumos. Vajadzīgie grozījumi jāpieņem līdz septembrim, iekams nav sākusies nākamo pašvaldību vēlēšanu politiskā kampaņa.
Kā izteicies valdošās koalīcijas partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" deputāts Andrjus Višņausks, darba grupas izstrādātie likumprojekti par mēru un pašvaldību padomju jaunajām pilnvarām padarīs mērus par "īstiem savas pašvaldības saimniekiem".
"Mērs kļūs stiprāks, mērs vairs nebūs tikai "lentīšu griezējs", mērs būs īsts pašvaldības saimnieks, kas atbildīgs par pārvaldes jautājumiem," viņš sacījis žurnālistiem Seimā.
Darba grupas vadītājs, Seima Juridiskās komitejas priekšsēdētājs tēvzemietis Stasis Šedbars norādījis, ka mērs turpmāk noteiks pašvaldības padomes darba kārtību un vadīs tās sēdes, bet nevarēs balsot. Savukārt mēra atkāpšanās, atcelšanas vai ļaunprātīgas pienākumu nepildīšanas gadījumā padome būs tiesīga līdz jauna mēra ievēlēšanai izraudzīties mēra pienākumu izpildītāju.
"Mūsu mērķis bija nodrošināt, lai tie abi [mērs un pašvaldības padome] viens bez otra nevarētu dzīvot, bet vienlaikus netraucētu viens otram strādāt," viņš skaidrojis.
Pēc Šedbara teiktā, mērs kļūst par izpildvaru un vairs nevarēs novelt atbildību uz pašvaldības administrācijas vadītāju vai administrāciju.
Atšķirībā no pašvaldību padomes locekļiem par mēriem varēs ievēlēt tikai Lietuvas pilsoņus.
Kā ziņots, lai Seims varētu veikt nepieciešamos grozījumus konstitūcijā, Lietuvā tika atstāts vienas dienas pārtraukums starp saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un jaunas ārkārtējās situācijas noteikšanu, jo ārkārtējās situācijas vai karastāvokļa laikā konstitūciju grozīt nedrīkst.
