Tiesa, kaimiņvalstu pedagogi attieksmi pret zemo atalgojumu līdz šim pauduši radikālāk. Pēc pirmā brīdinājuma valdībai – streika divu stundu garumā, 120 Lietuvas skolu pedagogi vienojās trīs dienu ilgā streikā. Darbā atgriezās pēc tam, kad tika apstiprināts valsts budžets un streikot vairs nebija jēgas. Panākums, pašuprāt – minimāls – par 10% palielinātas pirmsskolas pedagogu algas, par pieciem – pārējo.
Arodbiedrība sola – nākamgad Lietuvas skolotāji streikos atkal. "Domāju, mūsu mērķus sasniegt ir reāli, jo, kā rāda Dienvideiropas valstu pieredze, streiks ir visefektīvākais paņēmiens, kā pievērst uzmanību problēmām. Domāju, turpmākajos streikos piedalīsies arvien vairāk pedagogu, un tad finansējums skolām atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni," saka Lietuvas pedagogu arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks.
Arī šajā jomā gan pašmāju, gan Lietuvas skolotājiem priekšā aizsteigušies igauņi. Tur pedagogu streiks notika jau 2012. gadā un pēc tā pedagogu atalgojums palielināts ik gadu. Nupat apstiprinātajā 2015. gada budžetā minimālā skolotāju alga Igaunijā noteikta jau 900 eiro apmērā.
"Skolotāju atalgojums pirmskrīzes līmeni pārsniedza jau pagājušajā gadā, bet jāņem vērā, ka ir pieaugusi arī dzīves dārdzība. Tāpēc var teikt, ka 2015. būs pirmais gads, kad skolotāju dzīves līmenis būs augstāks nekā pirms krīzes," norāda Igaunijas pedagogu arodbiedrības vadītājs Kalle Kalda.
Arī igauņu pedagogi gan ir tikai daļēji apmierināti ar to, cik saņem par savu darbu. Kā skaidro viņu arodbiedrībā, algu pieaugums ik gadu par 10 procentiem esot tikai šķietams – to daļēji sekmējis darba slodzes palielinājums. Turklāt augušas tikai zemākās kategorijas algas, kādas saņem aputveni divas trešdaļas Igaunijas skolotāju. Pārējiem atalgojums saglabājies nemainīgs. Par spīti tam, skolotāju algas Igaunijā šobrīd aug krietni ātrāk nekā atalgojums vidēji valstī.
