ĪSUMĀ:
- Londonā sāk pulcēties jaunievēlētais parlaments.
- Premjers Džonsons uzrunās deputātus, aicinās balsot par “Brexit” līgumu.
- Džonsonam ir vairākums parlamentā, kas ļaus līgumu apstiprināt.
- Parlaments oficiāli sāks darbu nedēļas otrajā pusē pēc karalienes uzrunas.
- Leiboristi vēlēšanās piedzīvojuši nopietnu sakāvi, partijas vadība meklē iemeslus.
- Leiboristu vēlēšanu kampaņas vadītājs uzņēmies atbildību “par šo katastrofu”.
- Leiboristi jauno līderi plāno ievēlēt līdz marta beigām, taču cīņa jau ir sākusies.
- Starp vadošajiem pretendentiem uz leiboristu līdera krēslu vairums ir sieviešu.
Pēc vairāku nedēļu ilgas priekšvēlēšanu cīņas un pagājušajā ceturtdienā notikušajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, gan vecie, gan jaunievēlētie britu parlamenta deputāti pirmdien, 16. decembrī, ierodas Londonā, lai ķertos pie jauno pienākumu pildīšanas.
Sagaidāms, ka vēl pirms parlamentārieša zvēresta nodošanas vairāk nekā simt jauno parlamenta deputātu uzrunās arī premjerministrs Boriss Džonsons. Viņa biroja izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka Džonsons īpaši uzsvērs nepieciešamību panākt labāku nākotni Apvienotajai Karalistei un tas nozīmēs jau līdz Ziemassvētkiem balsot arī par izstāšanās vienošanās likumu.
Iepriekš šī dokumenta apstiprināšana tika aizkavēta, taču tagad,
izmantojot 80 balsu vairākumu parlamentā, Džonsonam ir iespējas likumu apstiprināt un nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jau 31. janvārī.
Sagaidāms, ka nedēļas otrajā pusē, ceturtdienā, parlaments oficiāli sāks savu darbu, jo to uzrunās karaliene Elizabete Otrā. Tiek prognozēts, ka, izklāstot nākamā parlamenta politiskās prioritātes, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī nepieciešamībai nodrošināt kampaņa slaikā solīto finansējumu nacionālajai veselības aprūpes sistēmai.
Tikmēr opozīcijā esošā Leiboristu partija pēc gandrīz gadsimta laikā lielākās sakāves turpina laizīt brūces.
Kā norāda britu prese, partijas līderu rindās joprojām valda neizpratne par to, kas tad ir bijis galvenais zaudējuma iemesls – pozīcija “Brexit” jautājumā vai vājš līderis Džeremijs Korbins.
Pirmā augstu stāvošā leiboristu amatpersona, kas uzņēmusies atbildību par šo sakāvi, ir Leiboristu priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Džons Makdonells.
“Es esmu atbildīgs par šo katastrofu. Tāpēc es atvainojos. Es atvainojos visiem lieliskajiem leiboristu parlamentāriešiem, kuri zaudēja savus krēslus. Es atvainojos visiem mūsu kampaņas dalībniekiem.
Taču visvairāk es atvainojos visiem tiem cilvēkiem, kuriem izmisīgi ir vajadzīga leiboristu valdība. Jā, ja kāds ir jāvaino, tad tas esmu es! Punkts!” paziņoja kampaņas vadītājs.
Leiboristu partija savu jauno līderi ir paredzējusi ievēlēt līdz marta beigām, taču cīņa par amatu jau ir sākusies.
Atsevišķi britu preses izdevumi jau šo cīņu sauc par pilsoņu karu partijas iekšienē.
Komentētāji norāda, ka vadošās leiboristu amatpersonas pašlaik pulcē spēkus ap Rebeku Longu-Beiliju, kura varētu turpināt virzīt uz priekšu Džeremija Korbina aizsākto projektu. Taču leiboristu rindās ir virkne politiķu, kas iebilst pret iestigšanu tā dēvētajā „korbinismā”.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām izskanēja aicinājums leiboristu vadības grožus pirmo reizi vēsturē uzticēt sievietei, un tāpēc arī starp vadošajiem pretendentiem vairums ir sieviešu – ēnu ārlietu ministre Emīlija Tornberija, ēnu izglītības ministre Andžela Rainera, parlamentāriete un asa leiboristu vadības kritiķe Džessa Filipsa.
Taču, kā pēc savas deputātes vietas zaudēšanas norādīja ilggadējā leiboristu parlamentāriete Kerolaina Flinta, līdera pozīcijā nevajadzētu apstiprināt nevienu, kurš pēdējo gadu laikā ir pielicis roku pie leiboristu “Brexit” stratēģijas.
Pēc viņas vārdiem, nebūtu pareizi partijas vadītāja amatā apstiprināt arī "Korbinu bez bārdas".
Arī virkne citu ekspertu uzskata, ka leiboristu partijai ir nepieciešams veikt strukturālas reformas, jo šajās vēlēšanās zaudētās pozīcijas var nebūt iespēju atgūt vismaz tuvākos desmit gadus.
