Ceļš iebraukšanai Bahmutā apdraudēts un netālu no frontes līnijas, kur Krievijas karaspēks. Tas jau mēnešiem centies ieņemt šo Doneckas apgabala pilsētu, to smagi apšaudot. Iznīcināts vairāk nekā 60% Bahmutas, šonedēļ paziņoja apgabala vadība.
Kara troksnis pilsētā praktiski nemitīgs. Apšaudes un dzīvības apdraudējums kļuvuši par Bahmutas ikdienas dzīves sastāvdaļu.
"Eju gulēt, palūdzos Dievu, lai pamostos. Kad pamostos, lūgšanā pateicos, ka esmu dzīvs," saka Bahmutas iedzīvotājs Olehs.
Apšaudē pirms mēneša cieta bahmutiete Rita – šķemba trāpījusi rokā.
"Šeit ievainoja. Bet brūce jau aizvilkusies, mēnesis jau pagājis. Tā kā viss labi. Braucām uz Konstantinovku, tur sašuva. Šķemba bija karsta. Es viņu izrāvu – dedzina, ļoti karsta. Bet es viņu izvilku. Protams, palika slikti. Labi, ka tajā brīdī atskrēja meita, palīdzēja. Un arī karavīri sniedza pirmo palīdzību. Meita tad aizveda uz Konstantinovku. Bet nekas, viss jau labi. Protams, apšaudes ir šausmīgas. Bail. Bet neko darīt, tāda mums dzīve. Gribētos, lai ātrāk miers iestājas, tad viss būtu lieliski. Kad tas viss beigsies, mēs nezinām," stāsta Rita.
Pilsētā vēl palikušie iztiek, kā māk. Siltumam un ēdiena gatavošanai malku meklē turpat apkārtnē un paši sagatavo. Iztikai daudz jāpaļaujas uz humāno palīdzību.
"Bez ūdens, pilnīgi nekā. Katru dienu apšaudes, pat nezinu, kur likties. Slēpjamies tur pagrabā. Un šie ir mani suņi. Šo no ielas paņēmu. Man dzīvoklis pilnībā nodedzis. Atlidoja lādiņš, dzīvoklis pilnībā nodega. Kā astoņi vakarā, šeit sākas stipras apšaudes. Ļoti stipras. Vakar te sievieti ievainoja, viņu tad paņēma uz aizveda.
Dzīvoklis izdedzis. Varu parādīt. Te arī viss dedzis, paskatieties. Redziet, viss melns. Tas viss pēc lādiņiem. Viss man sadega. Redziet, tur pat siena sadrupa," saka Bahmutas iedzīvotājs Dmitrijs.
Dmitrijs nomelnējušo dzīvokli mazliet izgreznojis par godu svētkiem.
"1. janvārī šeit visur izkāru. Jau vismaz kaut kā Jauno gadu sagaidītu, lai kāds prieks būtu."
Kā Jums pienāca Jaunais gads?
"Labāk nejautājiet. Viens lādiņš pēc otra. Labāk nejautājiet. Stipri šauj."
"Ar ūdeni ļoti slikti. Nevienam nav. Ne elektrības, ne gāzes. Uz ugunskura ēst gatavoju," turpināja Dmitrijs.
Daudzi gatavo ārā, bet cenšas ierīkot arī krāsniņas dzīvoklī vai pagrabā.
"Gribu, lai miers ātrāk virs galvas. Lai vairs nešaudītos. Ļoti grūti. [šāviens] Tā katru dienu, jau kā pamostos. Vakarā galva jau plīst pušu. Briesmīgi. Lai mājā nekas nelidotu, un galvenais – lai miers būtu virs galvas," norāda Dmitrijs.
Lādiņš aizsvilpj kāda citā, tālākā virzienā.
Bahmutas ieņemšana joprojām viens no Krievijas galvenajiem mērķiem. Bet Ukrainas karavīri arvien atvairījuši uzbrukumus, un līdz šīm pilsētu noturējuši.
Bahmutas aizstāvēšana turpinās. Šeit pilsētā esošie karavīri, kuri kameras priekšā nevēlējās runāt, bija lakoniski: "Kamēr mēs esam šeit, tikmēr pilsēta ir mūsu."
