LTV atzīmē - Baltkrievijas Aizsardzības ministrija regulāri uzsver, ka tā cenšas būt atklāta - aicina gan žurnālistus, gan starptautiskos militāros novērotājus. Taču poligonos notiekošo drīkst vērot tikai trešā daļa no visiem mācību laikam akreditētajiem žurnālistiem, jautājumus par redzēto uzdot nav iespējams. 14 ārzemju novērotāji netiek notikumiem tuvāk par žurnālistu kamerām.
“De facto” noskaidroja, ka novērotāji lūguši iespēju uzdot jautājumus pašiem karavīriem, kuri piedalās mācībās – bet saņemts atteikums.
Novērotājs no Latvijas pulkvedis Jānis Dreimanis intervijā LTV atzina: “Diemžēl šeit esam dabūjuši komandierus un virsniekus, kas runā ar mums... Baltkrievi aizbildinās ar to, ka ir tehnika, ekipējums, vienības ir laukā. Un, lai visu to pārtrauktu mūsu dēļ, tas ir sarežģīti, bet ar karavīriem zābakos lauka vidū mēs neesam runājuši līdz šim. Virsnieks ir virsnieks, viņš sagatavots, zina, ko var teikt, ko nevar teikt. Karavīrs laukā pilda savus pienākumus. Ja tu pajautā, tur reizēm var atklāties tā patiesā bilde”.
Intervijas laikā ar Latvijas armijas pārstāvi Latvijas televīzijas grupu no 15 metru augstuma filmē drons, kas no “De facto” kameras veikli paslēpjas aiz koka. Diezgan droši var pieļaut – tā uzmanību izrāda Baltkrievijas drošības iestādes.
Gan šīs intervijas laikā, gan citās reizēs “De facto” komandas darbam Minskas ielās šķietami nemanāmi seko civilās drebēs tērpti drošībnieki. Acīmredzami tiek ierakstītas arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupas telefonsarunas – par to liecina vairākas pazīmes. Piemēram, kāda telefona zvana laikā sarunu biedri klausulē dzird nevis viens otru, bet iepriekšējās sarunas ierakstu.
Publiski Baltkrievija mēģināja norobežoties no mācībām. Vietējā televīzija par tām stāstīja, bet samērā maz un sausi. Pats Aleksandrs Lukašenko mācības nav vērojis kopā ar Vladimiru Putinu, bet apmeklējis noslēgumu Baltkrievijā.
Oficiālo mācību scenāriju var interpretēt šādi - pret Kremli noskaņoti separātisti uzdarbojušies Baltkrievijā. Viņus atbalsta Rietumi, bet Baltkrievijas aizmugure ir Krievija, kas nevēlās, lai Baltkrievija kļūtu par rietumniecisku valsti. Šādu scenāriju, visticamāk, radījuši Kremlī, nevis Minskā, un tas atspoguļo Maskavas fobijas, uzskata Baltkrievijas analītiķi.
Atšķirībā no Baltkrievijas, Krievija citu valstu novērotājus uz mācībām savā teritorijā nav aicinājusi, daudz grūtāk tur tikt arī ārzemju žurnālistiem. Tieši tāpēc novērtēt mācību gaitu ir daudz grūtāk. Turklāt paralēli Krievijas-Baltkrievijas “Zapad” Krievijā notiek citas mācības – par tajās iesaistīto karavīru skaitu zināms maz. Minskā daudzi pieļauj – Baltkrievijas “Zapad” ir tikai dūmu aizsegs, formāls notikums, kur aicināt žurnālistus un novērotājus, lai radītu iespaidu par atklātību, kamēr īsta darbība un manevri risinās citur.
