“Jau kopš Pētera Pirmā laikiem prezidenta darīšana ir izcirst logu uz turieni, kurp uzskatām par vajadzīgu. Ja prezidents aizbraucis uz Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju un tagad uz Austriju, un pēc tam uz Latviju, tas nozīmē, ka prezidentam ir jāizlauž ceļš uz turieni. Un pa pēdām jāseko tiem, kuri pārdod un tirgo savu produkciju,“ tā Lukašenko izteicās oktobra beigās.
“Austrija, Latvija un citas valstis – tās ir logs žogā, kas bija uzcelts mums apkārt.
Vai pat vairāk - daži pat sankcijas ieviesa. Tāpēc mums, ja ne gluži no jauna, bet jaunā līmenī jaunajos laikos nākas cirst šos logus un būvēt ceļus.”
Eiropas Savienības sankcijas, kas bija noteiktas pret Lukašenko un virkni baltkrievu ierēdņu par opozīcijas apspiešanu un cilvēktiesību pārkāpumiem, atcēla 2016. gadā. Lukašenko ir apmeklējis Itāliju un Vatikānu, taču atteicies no Eiropas Savienības rīkotiem pasākumiem, jo neuzskatot par vajadzīgu doties vizītē vizītes pēc.
Nu meklēt ekonomiskos un politiskos kontaktus Rietumos Minsku dzen spriedze attiecībās ar seno sabiedroto – Krieviju, kura cenšas piespiest Minsku uz ciešāku integrāciju, un ekonomiskā atkarība no Maskavas.
“Krievija šo procesu sasaista ar jautājumu par ekonomiskajām dotācijām. Saprotams, ka baltkrievu puse negrib nekādu integrāciju. Tāpēc abu pušu pozīcijas ļoti atšķiras un par tām nevar vienoties. Un šaubos, vai spēs vienoties. Un Baltkrievija var palikt bez Krievijas dotācijām. Tas ir diezgan smags trieciens baltkrievu budžetam, ekonomikai un dzīves līmenim,” skaidro politologs Valērijs Karbaļevičs.
Baltkrievijas budžetā nākamgad neienāks simtiem miljonu dolāru. Vēl nav panākta arī vienošanās par Krievijas gāzes cenu. Kā norāda politologi, Lukašenko vēlas, lai Eiropas Savienība ar investīcijām, kredītiem, tirgus atvēršanu palīdz kompensēt zaudējumus, kas rodas attiecībās ar Krieviju, un lai tas aizvien mazāk tiek sasaistīs ar cilvēktiesību stāvokli.
Pēdējā laikā Eiropas kritika par Baltkrieviju ir noplakusi un ekonomiskā sadarbība vairs netiek cieši sajūgta ar politisko procesu.
“Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropas Savienībā un Rietumos kopumā ir pieaugusi prasība pēc stabilitātes reģionā. Un reģiona stabilitātes jautājums nereti ir pieprasītāks par cilvēktiesībām. Ja Lukašenko daudzmaz kontrolē valsti, nerada problēmas, dod platformu Ukrainas miera sarunām, turklāt vēl ne visur atbalsta Krieviju un neatzīst Krimu, tas viss jautājumu par cilvēktiesību stāvokli aizvirza otrā plānā,” norāda politologs Artjoms Šraibmans.
Kā spriež eksperti, Rietumiem izdevīgāka ir neatkarīga, lai arī nedemokrātiska Baltkrievija, nekā Minskas savienība ar Kremli un krievu tanki Eiropas pierobežā.
Lukašenko uz Austriju devās pirms gaidāmajām Baltkrievijas parlamenta vēlēšanām. Tās gan nesola pārmaiņas. Sabiedrisko procesu vērotāji uzskata, ka Krievijas iejaukšanās balsošanā ir maz ticama.
“Lukašenko kopumā atbilst Krievijas šī brīža stratēģiskajām interesēm.
Viņš neizved valsti no integrācijas procesiem un nepagriež uz Rietumiem. Visi saprot, ka Baltkrieviju neuzņems Eiropas Savienībā, pat ja viņš gribētu. Krievijai nav plāna B. Nav alternatīvas, kas varētu būt mazāks ļaunums, salīdzinot ar Lukašenko. Lukašenko 25 gadus nodarbojas ar to, lai nerastos alternatīva. Viņam ir pieņemama eiropeiska opozīcija. Bet valstī ir aizliegts parādīties prokrieviskai opozīcijai. Lukašenko saprot, ka nedrīkst Krievijai dot šo plānu B,” komentē Šraibmans.
