Arī piektdienas intervijā Krievijas žurnālistiem Lukašenko ir stingti uzstājis uz Baltkrievijas patstāvību.
Viss aizsākās ar publisku saķeršanos starp Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu. Decembra sākumā Lukašenko Sanktpēterburgas Ekonomikas forumā sacīja, ka Baltkrievijai nākamgad būs pārāk dārgi jāmaksā par naftu. Krievijas nodokļu politikas izmaiņu dēļ naftas piegādes cenas Baltkrievijai pamatīgi pieaugs. Uz ko Putins atbildēja, ka Vācija par naftu un gāzi tik un tā maksāšot vairāk.
Minska vēlējās saņemt no Maskavas kompensācijas, jo abas valstis jau 1999. gadā izveidoja savienību. Par kompensāciju veidu tika ilgstoši spriests starpvaldību komisijā. Tomēr tad Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņoja, ka par šādiem soļiem var runāt tikai, ja dzīvē tiks īstenots tas, kam bija jānotiek vēl 2005. gadā. Proti, abām valstīm būtu beidzot jāsāk lietot vienu un no pašu valūtu – Krievijas rubli.
Lukašenko piektdien, 14.decembrī, Minskā sasauca Krievijas žurnālistus un faktiski paziņoja, ka ar saukļiem par “padziļināto integrāciju” Maskava pa kluso grib inkorporēt Baltkrieviju.
“Iegaumējiet, ka suverenitāte mums ir svēta. Runājot par neatkarību, es uzskatu, ka pilnīgi neatkarīgu valstu nemaz nav. Un arī mēs neesam pārāk neatkarīgi, toties suverēni. Un, ja kāds, kā izteicās jūsu [politiķis Vladimirs] Žirinovskus, vēlas mūs sadalīt apgabalos un iegrūst Krievijā, tad tā tas nekad nenotiks!” sacīja Lukašenko.
Analītiķi norāda, ka Maskava ir izvēlējusies atcerēties par 1999. gadā parakstīto līgumu laikā, kad Baltkrievijas vadība nemaz neslēpj, ka ekonomiskā situācija valstī nemaz nav tik spoža. Un gaidāmais degvielas cenu kāpums tikai iedragās iedzīvotāju uzticību Lukašenko.
Preses konferences laikā Lukašenko arī uzsvēra, ka pēc PSRS sabrukuma viņš upurēja attiecības ar Rietumiem, lai tikai saglabātu draudzību ar Krieviju.
“Ir skaidrs, ko no mums toreiz gribēja Rietumu partneri: lai tiktu izveidots Baltijas -Melnās jūras reģions, tūkstoti kilometrus liela barjera starp Eiropas Savienību un Krieviju. Man toreiz izdevās salauzt šo barjeru, un šis nodoms netika īstenots. Bet es kļuvu par cilvēku, kuram vairs nespiež roku, un vispār par pēdējo diktatoru.
Bet tas ne jau tādēļ, ka es tiešām būtu diktators, gan tādēļ, ka mēs sākām īstenot tādu politiku, kas izjauca viņu nodomus,” paziņoja Lukašenko.
Savukārt raidstacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs sacīja, ka Kremlī daudzi uz Baltkrieviju raugās kā savulaik uz Krimu: ja ne tagad, tad vēlāk, kad iekritīs rokās, tad iekritīs.
