Pilnīga postījumu novēršana varētu ilgt līdz pat vienam gadam.
Krievija, turpinot tās iesākto karu Ukrainā, iznīcina Ukrainas kritisko infrastruktūru. To pierāda arī pēdējās raķešu apšaudes. Piemēram, pirmdienas raķešu uzbrukumos Ļvivas apgabalam Krievija apšaudīja četras elektriskās apakšstacijas. Divas no tām ir pilnībā iznīcinātas. Pašlaik elektrības padeve ir atjaunota, taču ne visiem apgabala iedzīvotājiem.
"Līdz galam vēl nav novērtēti nodarītie postījumi. Taču mēs skaidri saprotam, ka visu elektrisko apakšstaciju remonts var aizņemt līdz vienam gadam, jo nepieciešamo iekārtu piegāde var ieilgt līdz pat pusgadam.
Pašlaik pēc pagaidu shēmas mēs esam pieslēguši elektrību katrā apdzīvotā vietā apgabalā, bet ne visiem abonentiem," stāsta Ļvivas apgabala administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.
Pēc šīm apšaudēm Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko paziņoja, ka Ukraina pārtrauks elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES).
Šāds solis bija nepieciešams, lai veiktu valsts energosistēmas stabilizāciju. Pieslēguma jauda bija 100 megavati. To ar ASV atbalstu palaida šogad pavasarī.
Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle vērtē, ka Ukrainas elektroenerģijas eksporta pārtraukšanai nebūs lielas ietekmes uz Eiropas patērētājiem.
"100 megavati ir ļoti maza caurlaides spēja, kas pašlaik ir uzstādīta. Tas ir mazāk nekā, piemēram, pirmais savienojums starp Igauniju un Somiju, kura jauda bija, ja nemaldos, 300 megavatu un kas skaitījās ne pārāk jaudīgs [savienojums]."
Tādēļ, pēc Zīles domam, šis savienojums drīzāk bija simbolisks žests un palīdzība ukraiņiem. Pirms Krievijas plaša mēroga raķešu triecieniem Ukrainas Enerģētikas ministrija līdz gada beigām ar elektroenerģijas eksportu uz ES valstīm bija plānojusi nopelnīt pusotru miljardu eiro.
KONTEKSTS:
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
Krievijas uzbrukums tiek vērtēts kā Kremļa atriebība par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Kerčas tilta, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krievijas teritoriju.
