Desmitiem tūkstošu cilvēku aizvadītajās brīvdienās bija sanākuši vienā no Madrides laukumiem, lai paustu savu neapmierinātību ar Spānijas valdības vadītāja Pedro Sančesa vēlmi uzsākt dialogu starp Katalonijas neatkarības kustības līderiem un vienotības aizstāvjiem. Daudzi protestētāji turēja rokās plakātus, kas atgādināja ''Stop'' ceļazīmi ar uzrakstu “Stop Sančess”. Un opozīcijas līderi no skatuves mudināja Sociālistu partijas premjeru atkāpties.
Uzrunājot savus atbalstītājus, Sančess atbildēja, ka viņš tikai mēģina atrisināt krīzi:
“Es kā valdības vadītājs pilnībā respektējot mūsu konstitūciju, šobrīd mēģinu atrisināt valsts krīzi, ko ir padziļinājusi Tautas partijas valdīšana septiņu gadu garumā.”
Šie protesti notika vien dažas dienas pirms tiesas sēdes pret Katalonijas neatkarības kustības līderiem. Tie skaidri apliecina, cik jūtīgs Spānijas sabiedrībā joprojām ir Katalonijas neatkarības jautājums, ja pat mēģinājums uzsākt sarunas liek tūkstošiem cilvēku iziet ielās.
Tikmēr Barselonā daudzi baidās, ka pret neatkarības kustības līderiem tiks sarīkota paraugprāva, lai nepieļautu separātismu Katalonijā un citos reģionos.
Tādēļ Barselonas pilsētas domes priekšsēdētāja Ada Kolau mudina tiesu būt objektīvai:
''Mums nekad nebija tik tālu jānonāk. Tomēr tagad mums ir jāpieprasa tas, kas varētu šķist pašsaprotams: prasām objektīvu un godīgu tiesas prāvu, kas nemēģina atriebties.”
Uz apsūdzēto sola atrodas 12 Katalonijas neatkarības kustības līderi. No tiem deviņi tiek ilgstoši turēti pirmstiesas apcietinājumā. Starp redzamākajiem apsūdzētajiem ir bijušais Katalonijas vicepremjers Oriols Džunkerass, bijusī Katalonijas parlamenta spīkere Karme Forkadeja, kā arī vairāki reģionālās valdības ministri un divu sabiedrisko organizāciju vadītāji Žordi Sančess un Žordi Kuišars. Pret viņiem tiek izvirzītas smagas apsūdzības par dumpja un nemieru organizēšanu, musināšanu uz vardarbību un nepienācīgu budžeta līdzekļu izmantošanu, lai 2017. gada oktobrī organizētu neatzīto neatkarības referendumu.
Savukārt bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, kā arī vairāki citi politiķi, tagad dzīvo ārzemēs. Un tiesas ir atteikušās viņus izdot Spānijai, jo neuzskatīja, ka smagākās apsūdzības ir pietiekami pamatotas. Katalonijas neatkarības piekritēju acīs tas tikai vēlreiz apliecina, ka šī ir politiskā prāva. Pretējā puse to kategoriski noliedz.
Pašreizējais Katalonijas valdības vadītājs Kims Torra nesen brīdināja, ka notiesājošais spriedums var tikai padziļināt krīzi un veicināt kataloniešu vēlmi atdalīties no Spānijas:
“Ja spriedumi būs notiesājoši, tad atbildei būs jābūt demokrātiskai. Un te es runāju par Katalonijas pašnoteikšanās tiesībām, jo tieši par to ir šī prāva.”
Lai atspēkotu kritiku, Spānijas Augstākā tiesa ir atļāvusi rādīt šo prāvu televīzijas tiešraidē. Lietu iztiesās septiņi tiesneši. Ir sagaidāms, ka tiesas sēdes notiks vairākus mēnešus. Galvenais jautājums būs par to, vai neatkarības aizstāvji ir mēģinājuši panākt savu ar vardarbīgām metodēm. Prāvai uzmanīgi sekos arī ārvalstu žurnālisti un eksperti, tostarp advokāts Emanuels Dauds:
“Eiropā tā būs ļoti nozīmīga, ļoti neparasta tiesas prāva. Tiesas spriedumam būs liela ietekme uz Spānijas nākotni, uz tās demokrātiju.”
Neatkarības kustības aizstāvji jau ilgstoši ir mēģinājuši pierādīt, ka Spānija ir represīva valsts un tās tieslietu sistēma nav neatkarīga. Spānijas vienotības piekritēji tam kategoriski nepiekrīt un norāda uz augstajiem Spānijas demokrātijas un brīvības rādītājiem dažādos starptautiskos reitingos. Tādēļ šī prāva būs nopietns pārbaudījums.
