Līdzīgi kā pirms četriem gadiem, arī šoreiz Moldovas vēlētājiem bija jāizdara līdzīga izvēle – vai nu atbalstīt līdzšinējo prezidentu Igoru Dodonu un viņa aizstāvēto stabilitāti un rosināto tuvināšanos Krievijai, vai arī balsot par bijušo Pasaules Bankas ekonomisti, proeiropeisko Sandu, kura iestājas par virzību pretī Eiropas Savienībai.
Sandu visai negaidītā uzvara pirmajā balsošanas kārtā lika prognozēt, ka valsti gaida nopietnas pārmaiņas, jo ap proeiropeisko kandidāti bija gatavi apvienoties arī citi līdzīgi domājošie pretendenti un viņu vēlētāji.
Turklāt Dodona solītā stabilitāte un izdevīgie aizdevumi no Krievijas arvien biežāk liek atcerēties, ka Moldova joprojām ir nabadzīgākā valsts Eiropā un pārmaiņas ir nepieciešamas.
Un vēlēšanu rezultāti šādu izvēli apstiprināja. Kā liecina oficiālie rezultāti, par Sandu nobalsojuši 57,6 procenti vēlētāju, par Dodonu – 42,4. Tūlīt pēc nobalsošanas, uzrunājot savus atbalstītājus, Sandu vakar norādīja, ka šīs vēlēšanas ir pierādījušas, ka iedzīvotājiem ir spējas ietekmēt valsts nākotni.
“Šodien ir jūsu dzimšanas diena. Šodien visa vara ir jūsu rokās. Šodien jums ir iespēja sodīt visus tos, kuri jums meloja, kuri jūs apzaga, kuri jūs padarīja nabadzīgākus un kuri lika jums pamest savas mājas,” sacīja Sandu.
Balsu sadalījums par abiem kandidātiem ir ļoti interesants, jo Moldovā valsts līmenī balsis ir sadalījušās ļoti līdzīgi – Sandu ieguvusi 51, Dodons – 49 procentus balsu. Galvaspilsētā Kišiņevā šis sadalījums jau ir daudz lielāks – 59,7 pret 40,3 procentiem par labu Sandu. Bet diasporas balsojumā jaunievēlētās prezidentes popularitāte ir neapstrīdama – par viņu nobalsojuši 93 procenti ārzemēs dzīvojošo moldāvu. Turklāt, ja pirmajā vēlēšanu kārtā balsoja aptuveni 150 tūkstoši ārzemēs dzīvojošo, tad otrajā kārtā – jau 260 tūkstoši.
“Mēs esam pieredzējuši ekstraordināru moldāvu mobilizāciju par spīti krīzei un uzticības zudumam sabiedriskajām institūcijām. Par spīti netīrajai priekšvēlēšanu kampaņai cilvēki balsoja lielā skaitā gan šeit, gan ārzemēs, jo viņiem nav vienalga, jo viņi vēlas tapt sadzirdēti. Cilvēki vēlas, lai pie varas esošie piedāvā risinājumus viņu problēmām. Vēlēšanu aktivitāte ārvalstīs ir sasniegusi vēsturisku rekordu,” sacīja Sandu.
Daudzu kaimiņvalstu politiskie līderi jau apsveikuši Sandu ar uzvaru. Pirmdienas rītā pirmais, kurš apsveicis Sandu ar ievēlēšanu prezidentes amatā, bija kaimiņos esošās Rumānijas prezidents Klauss Iohannis. Viņš arī uzsvēris, ka ar savu balsojumu moldāvi ir apstiprinājuši savu vēlmi turpināt demokrātisku virzību pretī progresam. Iohannis solījis Rumānijas atbalstu, modernizējot un demokratizējot Moldovu, tādējādi tuvinot to arī Eiropas Savienībai. Iohannim sekojuši arī vairāku citu ārvalstu līderi, bet no konkurējošā kandidāta nometnes līdz šim prezidenti sveicis vienīgi Kišiņevas mērs Ions Cebans, kurš novēlējis Sandu veiksmi.
Arī līdzšinējais Moldovas prezidents Dodons apsveicis Sandu ar uzvaru vēlēšanās. Tomēr Dodons ir gatavs izmantot likumā paredzēto kārtību, lai apstrīdētu vēlēšanu iznākumu, jo esot reģistrēts liels skaits pārkāpumu. Viņš gan nesniedza nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem.
“Šajās vēlēšanās tika fiksēti bezprecedenta pārkāpumi, kādi nebija pieredzēti nevienā iepriekšējā kampaņā neatkarības gados.
Aizliegums balsot Piedņestras iedzīvotājiem. Vēlētāju vešana uz iecirkņiem un balsu pirkšana Eiropas Savienības dalībvalstīs. Rietumvalstu līderu tieša iejaukšanās Moldovas prezidenta vēlēšanu kampaņā. Nekas tāds agrāk nebija pieredzēts. Protams, ka šajā situācijā man ir pienākums aizsargāt mūsu pilsoņu un gandrīz puses valsts iedzīvotāju, kuri par mani balsoja, intereses. Ir jāizmanto visas likumīgās metodes, lai protestētu pret šiem rezultātus. Es nevienu neaicinu iziet ielās, mums nav nepieciešama situācijas destabilizācija. Bet visi likumīgie posmi ir jāiziet, lai cilvēki zinātu, ka nevar tā ņirgāties par mūsu pilsoņiem,” sacīja Dodons.
Moldovas parlamentā pro-Eiropeisko spēku koalīcijai joprojām būs divu balsu mazākums, taču netiek izslēgts, ka tuvākajā laikā varētu notikt mēģinājums mainīt valdību vai atlaist parlamentu.
KONTEKSTS
Moldovā 15. novembrī norisinājās prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentās līdzšinējais prokrieviski noskaņotais valsts galva Igors Dodons un proeiropeiskās opozīcijas kandidāte Maia Sandu.
Vēlēšanu pirmajā kārtā, iegūstot 36% balsu, uzvarēja 48 gadus vecā proeiropeiskās opozīcijas kandidāte Sandu, neskatoties uz to, ka pirmo vietu aptaujas prognozēja prokrieviski noskaņotajam prezidentam Dodonam.
Dodons 2016. gadā nāca pie varas, vēlēšanās pārspējot prorietumnieciski noskaņoto Sandu.
Iepriekšējā priekšvēlēšanu ciklā Moldovu skāra ilgstošas valdības veidošanas krīzes un masveidīgi protesti pret korupciju augstākajos varas ešelonos. Tie uzliesmoja pēc viena miljarda ASV dolāru pazušanas atklāšanas no Moldovas banku sistēmas 2014. gadā. Kādreizējais premjerministrs Vlads Filats saistībā ar apsūdzībām kukuļņemšanā un pilnvaru pārsniegšanā tika notiesāts un pavadīja cietumā četrus gadus, tikmēr vairāki citi kādreiz ietekmīgi Moldovas politiķi un oligarhi aizbēguši no valsts un izsludināti starptautiskā meklēšanā. Nozagto naudu Moldovai, kas pēc vairākiem rādītājiem uzskatāma par nabadzīgāko valsti Eiropā, tā arī nav izdevies atgūt
