Starp sanākušajiem ir atnācis arī Vladimirs Korosjuks – tieši viņš pagājušajā piektdienā pavēstīja, ja Janukovičs neapstāsies, tad Maidans ies jaunā uzbrukumā. Viņš gan neuzskata, ka būtu panākts pietiekami daudz.
„Mums tagad ir vajadzīga valdība, kas var nodrošināt godīgas vēlēšanas, bet tagad ir sajūta, ka politiķi ir aizmirsuši par cilvēkiem. Kad bija protesti, tad viņi te nāca pa 18 reizēm katrs. Kāpēc tagad viņi vairs nepievērš uzmanību Maidanam?” vaicā Korosjuks.
Tomēr Augstākā Rada nekaitina Maidanu. To apliecina lēmums augstos amatos iecelt „maidaniešus”, kā arī izdot Janukoviču Hāgas tribunālam.
Ukrainas parlaments ar ievērojamu pārsvaru nobalsojis par bēguļojošā Janukoviča un vairāku viņa līdzgaitnieku nodošanu tiesāšanai Starptautiskajā krimināltiesā par iedzīvotāju nogalināšanu. Kā uzsvēra opozīcijas deputāti, viņu plāns esot bijis nogalināt vēl vairāk nevainīgu cilvēku, un tas jau ir klasificējams kā noziegums pret cilvēci.
Tagad ir skaidrs, kāpēc viņi nodedzināja arodbiedrības ēku, rēķinoties, ka tur būs daudz cilvēku, to skaitā deputāti no opozīcijas. Visi tiktu sadedzināti, lai pēc tam būtu grūti identificēt personas un pieskaitīt tās pie bezvēsts pazudušajiem. Tāpēc ir tikai viens ceļš – starptautiskais tribunāls Hāgā,” sacīja Ukrainas opozīcijas līderis Arsēnijs Jaceņuks.
Tomēr lietas nodošana Hāgai varētu būt problemātiska vairāku apsvērumu dēļ, pirmkārt jau tāpēc, ka joprojām nav zināms, kur Janukovičs atrodas. Turklāt Ukraina nav parakstījusi Starptautiskās krimināltiesas konvenciju un nav zināms, vai Hāga šo lūgumu vispār pieņems. It īpaši tādēļ, ka tā parasti izskata genocīda un kara noziegumu lietas tikai gadījumos, kad valstis objektīvi nevar vai atsakās darīt to pašas saviem spēkiem.
Līdz ar Janukoviču Ukrainas Rada vēlas panākt arī iekšlietu ministra Vitālija Zaharčenko un bijušā ģenerālprokurora Viktora Pšonkas tiesāšanu – viņu īpašumu pārmērīgā greznība pēdējās dienās šokējusi ļoti daudzus Ukrainas iedzīvotājus, kuru vidējais dzīves līmenis kopumā ir zemāks gan par to, kāds tas ir ES dalībvalstīs, gan Krievijā. „Es esmu absolūti šokēts, redzot šīs villas. Tu uz to lūkojies un domā, varbūt šī ir pēdējā, bet nē – izrādās ir vēl viena tāda un tad vēl,” saka kāds kijevietis.
Tikmēr arvien vairāk pieaug bažas par separātiskiem strāvojumiem, it īpaši Ukrainas austrumos, kur daudzi cilvēki noskaņoti pret galvaspilsētā notikušajām pārmaiņām. Par to liecina, piemēram, kārtējās protesta akcijas Krimas lielākajā pilsētā Sevastopolē, kur dislocēta Krievijas Melnās jūras kara flote. Protestus vēl vairāk saasina Krievijas deputāti, kuri paziņojuši par vēlmi paātrināt kārtību, kādā Ukrainā dzīvojošie krievi var iegūt Krievijas pilsonību.
Lai viņi pieņem kādus lēmumus grib, bet Sevastopole paliks mūsējā un viss. Mēs izveidosim autonomiju,” norāda kāds sevastopolietis.
Pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs šo situāciju nosaucis par ļoti bīstamu. Tāpēc viņš uzsvēris, ka nepieciešams izveidot vienotu valdību, kura balstīta iedzīvotāju uzticībā. Šodien tika paziņots, ka jauno Ministru kabinetu izveidos līdz ceturtdienai. Galvenokārt tiek gaidīta tehnokrātiskas valdības izveide. To veidotu nozaru profesionāļi, kas sagatavotu valsti maijā gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām. Darbs jaunajai valdībai nebūs viegls, jo protestētāji izvirzījuši ļoti daudz prasību, kuras visas būs grūti izpildīt.
