Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Makrons saņēma 58,5% balsu, bet par viņa konkurenti, galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu nobalsoja 41,5 % vēlētāju.
Nākamā cīņa būs parlamenta vēlēšanās jūnijā
Pirmajā kārtā pirms divām nedēļām daudz balsu saņēma arī galēji kreiso ideju sludinātāji. Francijas politikā abi radikālie spārni kļuvuši populārāki un daudzos jautājumos galēji kreisajiem sakrīt viedoklis ar galēji labējiem – tā ir nepatika pret Eiropas Savienību (ES) un NATO, kā arī mīlestība uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Prezidenta vēlēšanu rezultāti parāda, cik sašķelta ir Francija. To, ka daudzi par Makronu nobalsoja kā par mazāko ļaunumu, prezidents atzina savā uzvaras runā, ko viņš teica svētdienas vakarā Eifeļa torņa pakājē. Makronam ienākot, skanēja Eiropas Savienības himna un bija daudz ne tikai Francijas bet arī ES karogu.
Makrona uzvaras runa bija visai piezemēta. Makrons solīja, ka nākamie pieci gadi būs citādāki nekā iepriekšējie pieci un viņš centīsies nevienu “neatstāt ceļmalā”.
“Tie, kas balsoja par Lepēnas kundzi, šovakar ir vīlušies. Nē, neizrādiet nicināšanu, es jau no sākuma lūdzu, lai to nedarāt. Jo es no šī brīža vairs neesmu vienas nometnes kandidāts, bet esmu visu prezidents,” uzsvēra Makrons.
Tiesa gan, ne visi tic šim viņa solījumam, jo tāds izskanējis arī iepriekš, taču ignorēt galēji labējo un arī galēji kreiso popularitāti Makrons vairs nevar. Viņam tas svarīgi arī jūnijā ir gaidāmajās Francijas parlamenta vēlēšanas. Būs interesanti, vai Makronam izdosies tur saglabāt pārsvaru.
Lepēnas atbalstītāji vīlušies
“Mainīsies daudzas lietas – ar karu Ukrainā, ar inflāciju un ar visu šo situāciju, kas ir šobrīd. Protams, to nevar salīdzināt ar viņa pirmo termiņu,” spriež Makrona uzvaras mītiņa dalībnieks Stefans.
“Es domāju, ka Makrons cenšas modernizēt Franciju un dažiem tas nepatīk, viņi grib, lai Francija paliek vecmodīga,” uzskata cits mītiņa dalībnieks Nīls.
Galēji labējās Marinas Lepēnas atbalstītāji bija vīlušies un dusmīgi, izdzirdot par savas kandidātes zaudējumu. Tagad viņi cer, ka izdosies zaudēto atgūt parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas jūnijā.
“Šis rezultāts mūsu Francijas vadītājiem un Eiropas līderiem ir liecība par franču tautas lielo neuzticību viņiem, ko viņi nevar ignorēt, un par plašo vēlmi pēc lielām pārmaiņām. Francijas iedzīvotāji šovakar demonstrē vēlmi pēc spēcīga pretspēka Makronam,” pavēstīja Lepēna.
Tikmēr vairākās Francijas pilsētās izcēlās demonstrācijas, lai apstrīdētu Makrona pārvēlēšanu. Rennā sapulcējās ap 250 cilvēku, kliedzot "Ne Makrons, ne Lepēna". Citas līdzīgas protesta akcijas notika Parīzē, Tulūzā, Nantē un Marseļā.
Eiropa var atviegloti uzelpot
Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātus ar atvieglojumu uzņēma daudzās Eiropas galvaspilsētās un arī Kijivā, jo Lepēnas ievēlēšana nozīmētu Francijas atbalsta Ukrainai samazināšanos.
Ja meklējām šo vēlēšanu zaudētājus un ieguvējus, izdevums “Politico” tos sagrupējis tā. Uzvarētāji ir Makrons, Eiropas Savienība, zaļi domājošie un atjaunojamo energoresursu ražotāji.
Savukārt pie zaudētājiem pieskaitāms Krievijas prezidents Putins, kuram izdevīgāka būtu Lepēnas uzvara, un arī Francijas demokrātija. Jo ļoti daudzi franči bija dusmīgi par to, ka nav īsti, ko izvēlēties.
Uz velēšanām neaizgāja 13,6 miljoni balsstiesīgo pilsoņu; tas ir mazliet vairāk, nekā nobalsoja par Lepēnu (13,3 miljoni).
Turklāt divi miljoni balsotāju izvēlējās nodot tukšus vēlēšanu biļetenus. Makronam būs grūti būt šādas sašķeltas sabiedrības līderim.
