Krievija joprojām turpina koncentrēt karaspēku pie Ukrainas robežām, tādēļ pastiprinās bažas, ka Maskava varētu sākt jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Tomēr vienlaikus turpinās arī diplomātiskie centieni atrisināt krīzi mierīgā ceļā. Pārliecību par to, ka vieta diplomātijai vēl pastāv, paudusi gan Kijeva, gan Vašingtona. Par drošības situāciju Eiropā tiks diskutēts arī Vašingtonā, kurp devies Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Makrons noskaņots optimistiski
Drošības situācija Eiropā joprojām ir nokaitēta. Aizvien teju katru dienu izskan jauni brīdinājumi un minējumi par potenciālu Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, par tā laiku, veidiem un sekām. ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans svētdien paudis, ka Krievija var iebrukt Ukrainā kuru katru dienu, aizsākot konfliktu, kam būs ļoti smagas sekas.
“Mēs domājam, ka ir ļoti izteikta iespēja, ka Putins pavēlēs uzbrukt Ukrainai. Tas var notikt dažādos veidos. Tas var notikt rīt, tas var notikt pēc dažām nedēļām.
Viņš ir sevi pozicionējis ar militāro spēku izvietošanu tā, lai rīkotos agresīvi pret Ukrainu jebkurā brīdī, tādēļ mēs strādājam smagi, lai kopā ar sabiedrotajiem sniegtu atbalstu Ukrainai. Es neizteikšu prognozes par to, kas notiks tuvākajās dienās. Teikšu vien to, ka esam gatavi visiem scenārijiem.”
Kamēr pirmdien Ukrainā viesojas Vācijas, Čehijas, Slovākijas un Austrijas ārlietu ministri, otrdien Kijevā ieradīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Taču vēl pirms tam Elizejas pils saimniekam pirmdien Maskavā plānots tikties ar prezidentu Vladimiru Putinu.
Abiem pēdējo nedēļu laikā jau bijušas vairākas telefonsarunas. Daļa analītiķu ir piesardzīgi par Makrona centieniem mazināt krīzi, jo uzskata viņa pieeju Krievijai par pārāk maigu un naivu. Nedēļas nogalē publicētā intervijā vienam no Francijas laikrakstiem Makrons sacījis, ka viņa vizīte Krievijā, visticamāk, novērsīs Krievijas militāru operāciju.
Cenšas iegūt laiku
Makrons paudis pārliecību, ka Ukraina neesot Krievijas galvenais ģeopolitiskais mērķis. Mērķis esot precizēt līdzpastāvēšanas noteikumus ar NATO un Eiropas Savienību. Kritika Makronam veltīta arī par viņa sacīto, ka arī Krievijai ir likumīgi izvirzīt jautājumu par savu drošību.
Pēc Makrona domām, Eiropā nepieciešams jauns līdzsvars, kas spēj saglabāt Eiropas suverenitāti un mieru. Tas esot jādara, cienot Krieviju un izprotot šīs lielās tautas mūsdienu traumas.
Divi Makronam pietuvināti avoti sacīja, ka viens no viņa vizītes mērķiem ir iegūt laiku un iesaldēt situāciju uz vairākiem mēnešiem, vismaz līdz aprīlim, kad Ungārijā, Slovēnijā un Francijā notiks vēlēšanas.
Makronam vēl pirms došanās uz Maskavu bijusi nepilnu stundu ilga telefonsaruna ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Drošības krīzi Vašingtonā ar Baltā nama saimnieku noteikti pārrunās arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kas pirmdien devies savā pirmajā vizītē uz ASV. Arī Šolcam plānota viesošanās Maskavā, bet tā notiks nākamnedēļ.
Vācija nosūtīs papildspēkus uz Lietuvu
Šolcs pirms došanās uz ASV pavēstīja, ka Vācija ir gatava nosūtīt karavīru papildspēkus uz Baltijas valstīm, bet Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte vēlāk precizēja, ka Vācija ir gatava paplašināt militāro klātbūtni Lietuvā. Lambrehte intervijā paziņoja, ka karavīru papildspēki ir pieejami un pašreiz notiek sarunas ar Lietuvu par to, kas tieši būtu visnoderīgākais.
Vācija Lietuvā vada vienu no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes misijām, vadot grupu ar vairāk nekā 1000 karavīriem. Lietuvā pašreiz izvietoti aptuveni 500 Vācijas karavīru. Vācija gan joprojām turpina aizstāvēt savu pozīciju par ieroču nepiegādāšanu Ukrainai.
Tikmēr Polijā turpina ierasties ASV spēki. Svētdien lidostā 90 kilometrus no Polijas robežas ar Ukrainu ieradās vairāki desmiti ASV karavīru un militārais aprīkojums. Kopumā uz Poliju no ASV tiks nosutīti 1700 karavīru, bet vēl 300 plānots nosūtīt uz Vāciju. Savukārt aptuveni 1000 amerikāņu karavīru, kas jau atrodas Vācijā, tiks nosūtīti uz Rumāniju.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi vairāk nekā 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
