Maltā katrās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalso vismaz 70% balsstiesīgo. Iepriekšējās vēlēšanās balsot devās 74% - tas ir augstākais rādītājs starp valstīm, kurās dalība vēlēšanās nav obligāta. Tomēr pat Maltā pēdējos gados novērots aktivitātes kritums.
17 gadus vecajam Džianlukam Vellam vēl nav bijusi iespēja balsot, taču, pateicoties valdības lēmumam samazināt balsošanas vecumu līdz 16 gadiem, Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs viņa pirmās vēlēšanas. Viņš gan vēl nav izlēmis, par ko balsot, jo kandidātus vērtē ļoti kritiski.
“Maltā politiķi pieļauj kļūdu, cenšoties pārliecināt tautu, ka viņš ir labāks par otru, nevis ar to, ko viņš var izdarīt Eiropai.
Un tas ir kaitnieciski jaunajiem cilvēkiem, kas vēl tikai aug, jo viņi negribēs iesaistīties,” saka Džianluka.
Maltā vienmēr ir ļoti augsta aktivitāte visās vēlēšanas, taču visu sabiedrības uzmanību aizņēmušas tikai divas partijas. Tāpēc arī teju visa sabiedrība pēc politiskās piederības iedalās divās daļās.
Džianluka uzskata, ka viņa vienaudžiem ne vienmēr pietiek kritiskās domāšanas, lai izvērtētu, kura partija ir labāka. Bieži vien izvēle viņu vietā esot jau izdarīta pirms viņu dzimšanas. “Ir jaunieši, kas klausās tikai savos vecākos. Un tad viss, ko saka tavas partijas līderis, ir ģeniāls, un viss, ko saka opozīcija, ir slikti. Tā kultūra veidojas arī tad, kad esam studenti, jo
redzam organizācijas, kas darbojas kareivīgā veidā: vai nu tu esi ar mums vai pret mums. Un, ja mēs satiekamies, starp mums ir sadursme,” atklāj jaunietis.
Džianlukas sacītais par lielo polarizāciju atbalsojas arī “Times of Malta” galvenā redaktora Hermana Greha teiktajā. Liela problēma ir arī medijos. “Tā ir Maltas problēma, ka cilvēki vēl aizvien ir konservatīvi un baidās mainīt puses.
Ja es piedzimu kā sociālists, tad vienmēr balsošu kā sociālists, pat tad, ja nepiekrītu savas partijas politikai.
Un tāpat ir ar otru partiju. Diemžēl mūs arī indoktrinē televīzijas kanāli, kas pieder abām galvenajām partijām. Un tas nav nekas mazāk par propagandu,” zina stāstīt Grehs.
Tāpēc trešajām partijām jau kopš neatkarības iegūšanas konkurēt ar leiboristiem un nacionālistiem ir bijis ļoti grūti. Vienīgā partija, kas to spējusi, ir Demokrātu partija, kas izveidota pirms trim gadiem, sanākot kopā ar sistēmu neapmierinātajiem cilvēkiem no abām lielajām partijām. Pirms diviem gadiem tā iekļuva parlamentā, tomēr Eiropas Parlamentā neviena trešā partija Maltu nav pārstāvējusi nekad.
Timotijs Aldens, kurš kandidē EP vēlēšanās no Demokrātu partijas, nav pārliecināts, ka maltiešu eiroparlamentārieši tiešām pārstāv eiropeiskas vērtības: “Valdība apsūdz galveno opozīcijas partiju – nacionālistus – par Maltas reputācijas bojāšanu, pievēršot valsts korupcijas problēmai Eiropas Savienības uzmanību. Tikmēr opozīcijas partija apsūdz valdību reputācijas bojāšanā, jo viņi paši ir korumpēti. Tāpēc abas puses apsūdz viena otru, bet valsts cieš.”
Trešajām partijām ir grūti cīnīties ar sistēmu tradicionālajos veidos. Lielajām partijām vienmēr būs vairāk līdzekļu kampaņām, kuras pat lielākoties viņām nav vajadzīgas, jo cilvēki tāpat balso. Tāpēc mazo partiju spēcīgākais ierocis – sociālie tīkli, kuros ir iespēja uzrunāt citādāk domājošos jauniešus.
“Pateicoties sociālajiem tīkliem, lietas sāk mainīties. Es redzu, ka daudzi jauni cilvēki sāk atvērt acis un redzēt, ka viss var būt citādāk. Vēl viens iemesls, kāpēc viss ir tik polarizēts – manu vecāku paaudzes laikā bija daudz politiskās vardarbības. Bet manai paaudzei nav tādas bagāžas – ir vieglāk runāt ar cilvēkiem no otras puses. Tāpēc ticu, ka nākamajās paaudzēs sistēma lēnām sadrups,” saka Timotijs.
“Manai ģimenei ir sava pozīcija. Bet, tā kā es piedalos dažādās diskusijās un runāju ar dažādiem cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem, esmu sapratis, ka partiju politika nav īstais ceļš,” secina jaunietis Džianluka.
