Putina “sabiedriskās pieņemšanas”
“Izvēlēsimies prezidentu!” “Stiprā valsts, stiprs prezidents” Ar saukļiem, kas šodien pārpilda Maskavu, formāli tikai aicina balsot, taču vārds “prezidents” te jau sen ir sinonīms uzvārdam “Putins”. Maskaviete Tatjana ies uz vēlēšanām: “Protams, mēs gribam, lai mums ir stiprs prezidents, esam par Vladimiru Vladimiroviču.”
Putinam nav priekšvēlēšanu pasākumu, programmas, un vienīgā prezidenta saskarsme ar vēlētājiem ir “sabiedriskā pieņemšanas telpa”. Tur jebkurš varot atnākt un iesniegt Putinam savas idejas par valsts nākotni. “Panorāma” laikus saskaņoja filmēšanu, bet atnākot tiek paziņots – filmēt tur drīkstot tikai “bez skaņas”. Mēģinot parunāt ar vienu no apmeklētājiem, LTV filmēšanas grupa tika izraidīta.
Satiktie “sabiedriskās pieņemšanas” apmeklētāji stāsta, ka atnākuši nevis ieteikt kaut ko, bet lūgt palīdzību.
“Es jau trīs gadus lūdzu, lai man ļauj Staļina laikā nošautajai mātei uzlikt memoriālo plāksnīti. Ir tiesas lēmums par šo, bet neviens nepilda. Tāpēc eju pie Putina. Pie kā vēl lai es vēršos?” saka maskaviete Alla.
“Dēls ir Černobiļas seku likvidators, un viņam no valsts it kā pienākas dzīvoklis, bet ierēdņi to nedod. Ceru, ka mūsu Putins to atrisinās. Es viņam ticu un ceru. Vispār jau ar mūsu prezidentu lepojos! Tāda prezidenta mums vēl nekad nav bijis. Es balsoju par viņu,” saka maskaviete Kapitoļina.
Formāla alternatīva
Formāla alternatīva Putinam šoreiz krāšņa. Ksenija Sobčaka sarīkoja lielu kampaņu – brīvprātīgie, pasākumi, došanās pie vēlētājiem.
“Sobčakai vienīgajai no kandidātiem ir normāla programma, turklāt viņa atbalsta sieviešu tiesības un feminismu – mums tas ir svarīgi. Un vispār Krievijai jau sen ir jātiek vaļā no tās veco vīru varas, un jāieceļ jaunu vadītāju,” saka Sobčakas atbalstītājs Ņikita.
“Domāju, ka Sobčakai ir kaut kāda vienošanās ar Putinu. Krievijas varas elite apzināts, ka iedzinusi sevi stūrī, un Sobčaku tagad gatavo kā nākotnes alternatīvu,” uzskata Sobčakas atbalstītāja Marija.
Kremļa kontrolētā “Pirmā kanāla” darbinieki “Panorāmai” saka – atspoguļot Sobčaku viņiem esot “obligātā programma”.
Tikmēr pati Sobčaka LTV saka, ka Kremļa mediju uzmanību izmanto, lai valsts televīziju skatītāji uzzinātu patiesību par Putina režīmu: “Es šajā visā iesaistījos, piedalījos debatēs, lai par spīti tam cirkam, kas notiek federālajos kanālos, runātu par to, ko valsts televīzijas nekad nestāstīs – sauktu vārdā korumpētus politiķus un ierēdņus, Šoigu, Šuvalovu, runātu par Rotenbergiem un Timčenko. Cilvēkiem tas viss jāzina!”
Ir skaidrs, ka formāla ar Kremli saskaņotā opozicionāra lomu Sobčaka turpinās pildīt – šonedēļ viņa dibināja jaunu politisko pariju.
Tāpat kā Sobčaka, arī komunistiskās partijas kandidāts Pāvels Grudinins politologu ieskatā Kremlim bija nepieciešams, lai paaugstinātu vēlētāju aktivitāti un vēlēšanas izskatītos leģitīmas. Taču viņš, stājies Zjuganova vietā, izrādījās tik atraktīvs, ka valstij steidzami bija jāsāk “melnā PR” kampaņa, atmaskojot Grudinina kontus ārzemju bankās.
“Kremļa priekšvēlēšanu stratēģija ir parādīt, ka mūsu politika ir vāja un pāri tai stāv Putins – lielāks, nopietnāks, pārāks par visu sistēmu. Jāsaprot – rīt notiks nevis vēlēšanas. Tā būs Putina pārapstiprināšana. Vienkārši kaut kā sanācis, ka esam mantojuši šādu te konstitūciju un esam spiesti regulāri apstiprināt “piekrītam, lai Putins arī turpmāk ir nācijas līderis”. Nu mēs to arī darām, kā protam,” ironiski saka politologs Konstantīns Hāze.
Opozicionārs, kas nepielaists vēlēšanām
Tomēr viens opozicionārs spītīgi pretojas. Pirms vēlēšanām liela burzma ir Alekseja Navaļnija sarīkotā “vēlētāju streika” štābā – vairākas partijas piekritušas politiķa līdzgaitniekus reģistrēt kā savus novērotājus vēlēšanu iecirkņos.
Navaļnijs mēģinājis kandidēt prezidenta vēlēšanās, nav pielaists un aicina uz “streiku” – nebalsot, bet pieteikties par novērotājiem.
“Kāda jēga balsot, ja visus kandidātus jau iepriekš izvēlējies Kremlis? Mūsu mērķis – sabojāt Putinam svētkus.
Esam pārliecināti, ka valsts mēģinās falsificēt vēlētāju aktivitāti, un gribam pieķert viņus, lai pēc tam būtu pierādījumi, ka vēlēšanas nebija godīgas. Tad varēsim pamatoti teikt, ka Putins ir neleģitīms prezidents,” saka “Vēlētāju streika” štāba vadītājs Ruslans Šaveddinovs.
“Man vienkārši tas viss ir piegriezies! Tāpēc pieteicos par novērotāju,” saka brīvprātīgais novērotājs Aleksejs.
Pirms desmit gadiem Krievijā atcēla minimālo vēlētāju aktivitātes slieksni. Lai cik arī uz iecirkņiem neatnāktu, vēlēšanas skaitīsies notikušās.
