ĪSUMĀ:
- Pašlaik spēkā ir Krievijas Baltkrievijas 2000. gada Savienības līgums.
- Iepriekš bija zināms tikai, ka Lukašenko un Putins 8. decembrī parakstīs jaunu integrācijas līgumu.
- Mediji publisko jaunā līguma variantu: vienots nodokļu un pilsoniskais kodekss, ārējās tirdzniecības režīms, vienota īpašumu uzskaites sistēma.
- Tāpat plāno izveidot vienotas sociālās garantijas, apvienot banku uzraudzību,
- Krievijas laikraksts: ar tik ātru tempu jau 2022. gadā tiktu izveidota konfederatīva valsts.
- Baltkrievu pilsoniskās sabiedrības aktīvisti brīdina: Baltkrieviju anektēs.
- Aktīvisti vāc parakstus pret līguma parakstīšanu.
- Citi eksperti pagaidām vēl šaubās, vai publiskotā informācija atbilst patiesībai.
- Eksperts brīdina: Minskai kļūs grūtāk balansēt starp Maskavu un Rietumiem.
Līdzšinējās diskusijas par ciešāku Krievijas un Baltkrievijas integrāciju ir notikušas visai slepeni. Līdz šim publiski ir bijis zināms faktiski vien tas, ka šī gada 8. decembrī abu valstu prezidenti Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko parakstīs vienošanos par integrācijas padziļināšanu.
Jūlija beigās Lukašenko piedāvāja savam Krievijas kolēģim atrisināt visus strīdīgos jautājumus tieši līdz 8. decembrim, kad tiks atzīmēta 20. gadadiena, kopš tika noslēgts abu valstu Savienības valsts līgums. Šis
dokuments, kas stājās spēkā 2000. gadā, paredz vienotas politiskās, ekonomiskās, militārās, muitas, valūtas, juridiskās, humanitārās un kulturālās telpas izveidi, kā arī likumdošanas apvienošanu, valsts simbolu un valūtas, kā arī vienotā parlamenta un citu varas orgānu izveidi.
Kad līdz noliktajam datumam atlikušas vien aptuveni 80 dienas, izdevums „Kommersant” ir publiskojis daļu no plānotās ekonomiskās integrācijas programmas.
Tā paredz izveidot vienotu nodokļu un pilsonisko kodeksu, ārējās tirdzniecības režīmu, kā arī vienotu īpašumu uzskaites sistēmas izveidi jau līdz 2021. gadam.
Tāpat abas valstis plāno izveidot vienotas sociālās garantijas, apvienot banku uzraudzību, lai arī turpinās darboties divas centrālās bankas, izveidot vienotu naftas, gāzes un elektroenerģijas tirgu regulatoru, kā arī šo sektoru uzraudzību valsts mērogā.
Izdevums norāda, ka ar tik ātru integrācijas tempu jau 2022. gadā tiktu izveidota konfederatīva valsts.
Vienlaicīgi tiek piebilst, ka šāda integrācija būtu augstāka nekā Eiropas Savienībā, turklāt, ņemot vērā faktu, ka Krievijas ekonomika ir gandrīz 30 reižu lielāka nekā Baltkrievijas, diezin vai šādā konfederācijā abas valstis būs līdzvērtīgi partneri.
Izskanējušās ziņas ļoti vētraini uzņemtas Baltkrievijas interneta vidē. Visvairāk tiek runāts par to, ka Krievija vienkārši aprīs Baltkrieviju. Par šādu iespējamo scenāriju jau vairākus mēnešus aktīvi runā filozofs Vladimirs Mackēvičs, kurš ir uzsācis pilsonisko kampaņu pret šī integrācijas dokumenta parakstīšanu.
Viņš un viņa līdzgaitnieki ir pārliecināti, ka sākotnēji ekonomiskā integrācija var novest pie Baltkrievijas anšlusa jeb aneksijas.
Vladimirs Mackēvičs arī uzsver, ka laika gaitā Krievijas īstenotās metodes ir mainījušās:
''Sākotnēji bija plānots sarīkot referendumu, līdzīgi kā hitleriskā vācija veica Austrijas anšlusu. Tā būtu bijusi brīvprātīga apvienošanās. Pēc tam kļuva skaidrs, ka baltkrievu sabiedrība to ne visai vēlas atbalstīt, tāpēc daži jau sāka domāt arī par militāro risinājumu. Bet pēc tam
Putina padomnieki piedāvāja ļoti vienkāršu operāciju, kas daudzkārt ir atstrādāta pašā Krievijā. Tā ir īpašuma sagrābšana reiderisma ceļā. Kāpēc gan to neīstenot ar Baltkrieviju, pat ja tās sabiedrība vāji pretojas? No sākuma Baltkrievija ir jānoved bankrotā,
jāpanāk, lai valdība nespēj samaksāt par savām saistībām, bet pēc tam ar maigām ekonomiskām svirām viss tiktu novests līdz juridiskai pārņemšanai.''
Pēc Vladimira Mackēviča iniciatīvas ir izveidota arī petīcija internetā, kurā aicināts atsaukt 1999. gadā noslēgto līgumu par Savienības valsts izveidi. Kā norāda Mackēvičs, šiem aicinājumiem, tostarp aizstāvēt Baltkrievijas konstitūciju un neatkarību, pašlaik vēl ir salīdzinoši mazs atbalstītāju skaits, taču pēc jaunākās presē nopludinātās informācijas atbalstītāju skaits turpina augt.
''Baltkrievijā ir tāda sabiedrības daļa, kas ir spējīga domāt un pretoties, taču šai sabiedrībai ir ļoti maz spēka. Turklāt, tā ir tikai neliela daļa no pilsoniskās sabiedrības, kas pašlaik, galvenokārt, ir aizņemta ar savstarpējām cīņām. Lielākā daļa opozīcijas partiju skaidro savas attiecības – kurš ir galvenais vai kurš ir pats radikālākais. Es pat nezinu, kurš par ko cīnās. Visi seko egoistiskām korporatīvām interesēm un līdz reālai cīņai lieta pašlaik vēl nav nonākusi. Taču mēs cenšamies. Un šī kustība par neatkarību un Savienības valsts līguma anulēšanu pieņemas spēkā,'' norāda Mackēvičs.
Citi eksperti pagaidām vēl šaubās par to, vai izdevuma „Kommersant” publiskotā informācija atbilst patiesībai.
Citi norāda, ka tik apjomīgas reformas nav iespējams īstenot tik īsā laikā. Ekonomists Ļevs Margoļins savukārt ir pārliecināts, ka plānā iekļautie punkti atspoguļo to, uz ko faktiski ir tiekusies Baltkrievija un tās uzņēmumi – proti, uz vienoto tirgu.
Analītiskā centra „Stratēģija” eksperts Valērijs Karbaļēvičs savukārt uzskata, ka Minskas rokas tiks vēl vairāk sasietas arī ārpolitikā un balansēt starp Krieviju un Rietumiem kļūs arvien grūtāk.
Komentējot presē izskanējušās ziņas, Aleksandra Lukašenko preses sekretāre Natālija Eismonta izdevumam „Naša ņiva” norādījusi, ka visi lietotie termini – konfederācija, federācija un citi – ir tikai žurnālistu izdomājumi. Pašlaik integrācijas darbā puses vadoties no esošās realitātes, proti, no sasniegtā sadarbības līmeņa. Vienlaicīgi viņa arī piebildusi, ka Baltkrievijas neatkarība ir svēta lieta.
Vēl kāda interesanta sagadīšanās, kam aicina pievērst uzmanību Vladimirs Mackēvičs: 8.decembrī apritēs 28 gadi, kopš Belovežas gāršā tika parakstīta vienošanās par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dibināšanu, kas faktiski nozīmēja PSRS pastāvēšanas beigas. Šoreiz 8.decembrī plānots parakstīt dokumentu, kas varētu likt pamatus jaunai Savienībai.
