ĪSUMĀ:
- Medijs: Krievija sagatavojusi 70% no kaujas spēkiem, kas nepieciešami iebrukumam Ukrainā.
- Tā medijiem paziņojušas ASV amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.
- Potenciālais Krievijas invāzijas laiks Ukrainā varētu būt februāra vidus, marts.
- Ņemot vērā saspringto situāciju, Ukraina gatavojas visām iespējām.
- Eiropas līderi turpina diplomātiskos centienus mazināt saspīlējumu.
Spēku savilkšana pie robežas turpinās
Līdz šim daudzi eksperti, komentējot aptuveni 100 tūkstošu lielo Krievijas bruņoto spēku izvietošanu Ukrainas pierobežā, norādīja uz to, ka ar šādu spēku apmēru pilnvērtīgam militāram uzbrukumam Ukrainai noteikti būtu par maz. Taču spēku savilkšana robežu tuvumā turpinās.
Un, kā ziņo izdevums „The Washington Post”, atsaucoties uz saviem avotiem amerikāņu politiskajās aprindās un izlūkdienestā, pašlaik potenciālajam uzbrukumam ir gatavi jau vairāk nekā 62 tūkstoši taktisko grupu karavīru. Kopumā pie Ukrainas robežām esot sapulcinātas 83 taktiskās grupas, un tas esot aptuveni 70% no nepieciešamā daudzuma pilna apjoma kara uzsākšanai.
Laikraksts norādīja, ka šāda spēku sakoncentrēšanas turpināšana esot likusi vairākiem līdz šim skeptiski noskaņotiem amerikāņu politiķiem mainīt savas domas, piebilstot, ka diplomātisko iespēju logs arvien straujāk sāk aizvērties.
Tāpat izdevums pieļauj, ka gadījumā, ja uzbrukums tomēr notiktu, Ukrainas galvaspilsēta Kijeva varētu tikt ieņemta pat divu dienu laikā, bojā varētu iet 25–50 tūkstoši civiliedzīvotāju, 5–25 tūkstoši ukraiņu karavīru un 3–10 tūkstoši krievu militārpersonu. Bet bēgļu gaitās, galvenokārt uz Poliju, varētu doties ap pieciem miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.
Šajās dienās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īpašā novērošanas misija uz laiku okupētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās konstatējusi reaktīvo raķešu iekārtu, tanku un cita bruņojumu sakoncentrēšanu. Turklāt gan raķešu iekārtas, gan haubices izvietotas Luhanskas apgabalā, pārkāpjot noteiktās bruņojuma atvilkšanas robežas.
Ukraina gatavojas visām iespējām
Taču Ukrainas vadība šajā situācijā turpina apgalvot, ka pamata panikai nav. Kā paziņojis Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļjaks, iespēja atrisināt pieaugošo saspīlējumu ar Krieviju diplomātiskā ceļā joprojām ir augstāka nekā militāra iebrukuma iespēja.
Vienlaikus viņš atzinis, ka to, cik ilgi šādas Krievijas aktivitātes turpināsies un kāds ir to galvenais mērķis, zina atbildēt tikai Kremlis. Tieši tāpēc Ukrainai un tās partneriem ir jābūt gataviem jebkādam scenārijam.
Līdzīgi uzskata arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba, kurš tviterī izteicies, ka nevajadzētu ticēt apokaliptiskām prognozēm, jo dažādas galvaspilsētas piedāvā dažādus scenārijus, bet Ukraina ir gatava jebkurai notikumu attīstībai. Turklāt Ukrainai esot spēcīga armija, nepieredzēts starptautisks atbalsts un ukraiņu ticība savai valstij, norādījis Kuļeba.
Grib būt gatavi
Vairāki desmiti Ukrainas Čerņihivas pilsētas iedzīvotāju sestdien devās mežos, lai kā brīvprātīgie trenētos un gatavotos aizsargāt pilsētu no iespējama Krievijas uzbrukuma. Čerņihiva atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos – netālu no vietas, kur krustojas Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas robežas.
Visi brīvprātīgie ir civiliedzīvotāji, bet instruktori – Ukrainas armijas karavīri. Vietēji norāda, ka nevēlas bruņota konflikta uzliesmošanu, taču grib būt gatavi, ja tas notiks.
“Ukrainā kara stāvoklis ir kopš 2014. gada. Daži mani draugi tā arī neatgriezās no frontes. Es pastāvīgi par to domāju. Tas skar katru ģimeni. Mēs negatavojamies tikai uzbrukumam, tas jau notiek. Mēs nekam negatavojamies, tā vienkārši ir mūsu dzīve,” sacīja vietējā uzņēmēja Jeļena.
Eiropas diplomātiskie centieni
Tikmēr Eiropas līderi turpina savus diplomātiskos centienus mazināt saspīlējumu. Pirmdien, 7. februārī, Maskavā un otrdien, 8. februārī, Kijevā viesosies Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vācijas kanclers Olafs Šolcs līdzīgā vizītē dosies vien pēc nedēļas.
Savukārt jau februāra otrajā pusē par Eiropas un globālo drošību plānots runāt arī Minhenes drošības konferencē. Uz šo Eiropā ietekmīgāko drošības konferenci plānojuši ierasties vairāk nekā 30 valstu un valdību vadītāji, kā arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Uzaicinājumu saņēmis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Savukārt, kā norādījis konferences organizators Volfgangs Išingers, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierasties uz Minhenes konferenci ir atteicies. Pašlaik gan nav izslēgta arī iespējamā Putina dalība videokonferences formātā.
Baltkrievijas loma
Piektdien uzņemti satelītattēli liecina par Krievijas bruņutehnikas izvietošanu Baltkrievijas dienvidos turpat otrpus Ukrainas robežai. Redzamas lidmašīnas, karaspēks un pretgaisa aizsardzības sistēmas militārajās bāzēs Jeļskas, Luniņecas un Rečicas pilsētās. Maskava uz Baltkrieviju pārdislocējusi vienības no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem kopīgām mācībām, papildu vairāk nekā 100 tūkstošiem karavīru, ko tā izvietojusi pie Ukrainas robežām.
Tikmēr neatzītais Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko intervijā Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam paudis, ka Ukraina nekaros ar Baltkrieviju, jo šāds karš turpinātos trīs, četras dienas.
Viņš sacīja, ka Krievijas un Baltkrievijas spēku darbības, risinot krīzi Kazahstānā, ir pierādījušas, ka Kolektīvās drošības līguma organizācijas spēki ir daudz rīcībspējīgāki. “Ko parādīja kolektīvās drošības līguma organizācija? Kamēr viņi tur izvērsīsies un atsūtīs uz šejieni kaut kādus tur spēkus, mēs jau stāvēsim Lamanša krastā. Viņi to zina. Un viņi saprot, ka ar mums, pirmkārt jau ar Krieviju, karot ir bezjēdzīgi. Mēs šeit pat nerunājam par kodolieročiem – mūs vienkārši labāk ir neaiztikt. Arī Ukraina ar mums nekad nekaros, jo šāds karš turpinātos maksimums trīs līdz četras dienas. Tur vairs nebūs neviena, kam pret mums karot,” sacīja Lukašenko.
KONTEKSTS:
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
