Pirms dažām nedēļām britu premjers Boriss Džonsons tikās ar Eiropas Komisijas un Eiropadomes vadītājiem un vienojās, ka sarunām nepieciešams jauns uzrāviens. Tomēr to nav izdevies panākt arī šīs nedēļas sarunās, pat pēc abu pušu politiskās vadības aicinājuma. Turklāt sarunas šoreiz pirmo reizi pēc Covid-19 radītā pārtraukuma notika klātienē, nevis ar videokonferences palīdzību.
Mišels Barnjē, sarunu vadītājs no ES puses, uzskata, ka britiem vajadzētu vairāk iedziļināties Eiropas pozīcijā un to respektēt, ja viņi vēlas panākt vienošanos.
Jautājumi, kur nav izdevies panākt savstarpējo sapratni, ir nozvejas tiesības britu ūdeņos, garantijas godīgiem konkurences apstākļiem un ES Tiesas izmantošana konfliktu risināšanai.
Taču notiekošais licis arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei paust bažas par to, vai tiešām izdosies noslēgt vienošanos ar britiem līdz gada beigām. Merkele aicinājusi Eiropu gatavoties tā saucamajam “cietajam” jeb nekontrolētajam “Brexit”. Tas atkal atgriezies dienas kārtībā.
“Mēs esam vienojušies ar Lielbritāniju paātrināt šīs sarunas, lai rudenī noslēgtu vienošanos, kas pēc tam būtu jāratificē līdz gada beigām. Es uz to turpināšu aicināt. Bet man jāpiebilst, ka Eiropas Savienībai un Vācijai ir jāgatavojas visos līmeņos situācijai, ka vienošanos tomēr neizdodas panākt,” sacīja Merkele.
“Esmu mazliet optimistiskāks nekā Mišels Barnjē. Nu, es tikai domāju, ka ir jāpanāk laba vienošanās. Bet acīmredzot, ja mēs nevaram, tad mums būs ļoti labs variants arī Austrālijas stila attiecības,” sacīja Lielbritānijas premjerministrs.
Džonsona pieminētās tirdzniecības attiecības Austrālijas stilā pēc būtības nozīmē “cieto” “Brexit”, par ko brīdināja Vācijas kanclere. Eiropas Savienībai ar Austrāliju nav visaptveroša tirdzniecības līguma, bet ir tikai virkne divpusēju līgumu.
Briti uz šādām attiecībām pēc 1. janvāra acīmredzot ir gatavi. Eiropas puse to nevēlas – Eiropa vēlas vienu visaptverošu līgumu. Pagaidām tas nešķiet sasniedzams mērķis. Bet sarunas starp Londonu un Briseli turpināsies.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skāris visu Eiropu.
